Jelgavas dzīve, politika, pašvaldība, iepirkumi, atgādi ošā vēsture, pilsētas politiskās vides transformācija, paaudžu maiņa, fakti, jautājumi, versijas.
2022. gadā Jelgavas novadā politisko varu zaudēja Zaļo un Zemnieku savienība un 2022. oktobrī par Jelgavas novada KU vadītāju iecēla Dinu Stašānu. Esot uzņēmuma vadībā Stašāns atklāja garu virkni līdzekļu izsaimniekošanas gadījumu pašvaldības uzņēmumos Jelgavas novada KU un Ozolnieku KSDU un par to ziņoja pašvaldības izpildvarai un deputātiem. Izsaimniekošanā iesaistītās personas joprojām ir aktīvas gan pašvaldības darbā, gan politikā, gan aktīvi piedalās publiskā komunikācijā par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, tāpēc par viņu darbiem jāzina arī plašākai sabiedrībai nevis tikai pašvaldības vadībai. Materiāls tapis balstoties uz Stašāna sniegtajiem ziņojumiem un citu publiski pieejamu informāciju.
Iepirkumus veic savējie, lai iepirktu no savējiem
2020. gadā par JNKU vadītāju kļuva ilggadējais JNKU galvenais grāmatvedis Dzintars Cāzers.
Dzintars Cāzers
Uldis Lonerts, pašvaldibas izpilddirektores Līgas Lonertes vīrs, JNKU bija atbildīgais par pašvaldibas dzīvokļu apsaimniekošanu. No 2017. līdz 2020. gadam Lonerts bijis arī JNKU iepirkumu komisijas loceklis, bet 2021. gadā kļūva par iepirkumu komisijas priekšsēdētāju.
Uldis Lonerts un Ēriks Priede brīvajā laikā
Ēriks Priede bija JNKU būvdarbu sektora vadītājs un no 2014. līdz 2020. gadam arī iepirkumu komisijas priekšsēdētājs.
Ēriks Priede
Ūdenssaimniecības sektora vadītāja bija Anita Krūmiņa.
Anita Krūmiņa
Atkritumu un teritorijas kopšanas nozares vadītājs bija Oskars Beņickis (foto publiski nav atrodams). Šie ir atslēgas cilvēki, kuri pašvaldības uzņēmumā saimniekoja pamatā rūpējoties par savām kabatām. Ē. Priedi ar Cāzeru vieno kopīga darbība vairākos uzņēmumos paralēli pamatdarbam JNKU.
Iesaistīto personu saikņu shēma
Saskaņā ar tā laika JNKU valdes locekļa Dina Stašāna ziņojumu visi JNKU būvniecības sektora iepirkumi bijuši no darbiniekiem piederošiem vai savādāk saistītiem uzņēmumiem (Priedes Nami, MP Agency, Elegro, Roal).
Piemēram, jumta remonta darbiem slēdz līgumu ar SIA MP Agency (uzņēmumu ar 2 darbiniekiem), kas iepriekš piederējis Ē.Priedem, bet līguma slēgšanas brīdī uzņēmums pieder Ē.Priedes brālim Mārim Priedem. Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Uldis Lonerts, iepirkuma komisijas locekļi Ēriks Priede, Ilze Sekača, Anita Krūmiņa, sekretāre Kristīne Akone. MP Agency rēķinos un darbu izpildēs kā JNKU pārstāvis figurē un dokumentus ir parakstījusi Anita Krūmiņa.
Māris Priede un Ēriks Priede
JNKU un OKSDU bez iepirkuma procedūras visus ar elektroinstalāciju un elektromontāžu nepieciešamos darbus pērk no uzņēmuma SIA Elegro. SIA Elegro izrakstītie rēķini nesatur pilnu informāciju par veikto darba apjomu, t.i. tajos nav uzrādītas darījumu veidojošo aprēķinu mērvienības (darba stundas, materiāli, gabali). Vēl jo vairāk JNKU un OKSDU grāmatvedībā un lietvedībā nav pieņemšanas-nodošanas aktu par SIA Elegro veiktajiem darbiem. SIA Elegro ir saistīts ar SIA Priedes Nami, sniedzot šim uzņēmumam grāmatvedības pakalpojumus.
Auto un tehniku pērk paši no sevis
JNKU regulāri iegādājies automašīnas bez iepirkumu procedūras no personām, kuras atrodas tiešā interešu konfliktā un kuru darbība nav saistīta ar automašīnu tirdzniecību. Piemēram, lietotas automašīnas JNKU ir pircis no Ērikam Priedem piederošā uzņēmuma SIA “Priedes Nami” kā arī fiziskas personas Roberta Allika – SIA “Priedes Nami” darbinieka. Nevienas automašīnas iegādei JNKU lietvedībā nav izvēles, cenas, piegādātāja pamatojošas informācijas.
Ēriks Priede un Roberts Alliks
Vēl viens uzskatāms piemērs no daudziem Stašāna ziņojumos konstatētajiem pārkāpumiem ir kompaktiekrāvēja iepirkums. Līdz 2021. gada 20. decembrim Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pretendenti varēja sniegt savus piedāvājumus kompaktiekrāvēja piegādei. 22. decembrī iepirkuma komisija U.Lonerta vadībā par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu SIA “Kono”, kas piedāvāja pārdot kompaktiekrāvēju par 74 000 EUR. SIA “Kono” mājas lapā varam pārliecināties, ka uzņēmums sniedz atbilstošu pakalpojumu, kas atbilst iepirkuma konkursa prasībām, nodrošina apkopes servisu.
Uldis Lonerts
Tomēr 2022. gada 14. janvārī iepirkumu komisija atcēla savu lēmumu un izbeidza šo iepirkumu. 20. janvārī izsludināja jaunu iepirkumu, kurā ar zemāko cenu nu jau 82 900 EUR uzvarēja SIA “Priedes nami”. Priedes nami mājas lapā redzam, ka tehnikas tirgošana vai serviss nav uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu lokā. Tehniku “Priedes nami” pārdeva JNKU caur SEB līzingu kur arī skaidri redzams, ka Priedes nami pārstāvis ir Ulda Lonerta kabineta biedrs, JNKU darbinieks un bijušais iepirkumu komisijas vadītājs Ēriks Priede.
Būvniecības darbus iespējams veic JNKU darbinieki, bet maksā par to saviem uzņēmumiem
Sadarbībā ar JNKU uzņēmumam “Priedes nami” bijusi ārkārtīgi izdevīga, audzējot jaundibinātā uzņēmuma apgrozījumu 2020. gadā uz EUR 73 184 (EUR 69 959 no tiem saņemti no JKNU un OKSDU) ar EUR 28 473 peļņu un 2021. gadā jau EUR 238 698 ar EUR 89 862 peļņu. Sekojošajos gados pēc Dz. Cāzera un Ē. Priedes atlaišanas no JNKU Priedes nami kopsummā strādājis ar zaudējumiem.
Šādu ārkārtīgi labu peļņu var gūt vai nu mākslīgi sadārdzinot iepirkumus vai arī, ja patiesībā būvniecības darbus veic JNKU darbinieki. JNKU būvniecības sektorā bija 6 darbinieki, taču uzņēmums pastāvīgi izmantoja “Priedes nami” un citu uzņēmumu pakalpojumus nesludinot iepirkumu, bez līguma. Saskaņā ar Stašāna ziņojumu deputātiem, JNKU Būvniecības sektora personāla izmaksas bijušas mākslīgi palielinātas un darbinieki nepildīja JNKU darba uzdevumus.
JNKU nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā, savukārt Ē.Priedes kontrolētie uzņēmumi SIA Priedes Nami un SIA MP Agency – ir. Var secināt, ka tā ir apzināta darbība, lai mākslīgi radītu nepieciešamību JNKU izmantot ārpakalpojumus.
Apzināta nekārtība dokumentos
Tā strādāt var atļauties, ja vadība un grāmatvedība nekontrolē to, ka neviena būvniecības sektora darbu izpilde netiek pienācīgi dokumentēta – līgumi, cenu salīdzinājumi, PNA, vizuāli pierādījumi padarītajiem darbiem. Ziņojumā JNKU un OKSDU grāmatvedības un finanšu pārskatāmības uzskaite raksturota kā nesaprotama un haotiska. Pēc abu uzņēmumu galveno grāmatvežu informācijas visu uzņēmumu sniegto pakalpojumu pašizmaksas un rentabilitātes aprēķinus veicis Dz.Cāzers, attiecīgi ne uzņēmuma grāmatvedība, ne sektoru vadītāji nav bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā, par finanšu situāciju vai pakalpojumu cenām. Ne JNKU, ne OKSDU pamatlīdzekļu uzskaite un inventarizācija netika veikta. Tieši Dzintars Cāzers esot galvenā grāmatveža pēc tam uzņēmuma vadītāja amatā bijis ilggadējs šīs mērķtiecīgās nekārtības veidotājs.
Dzintars Cāzers
Tomēr par piestādīto rēķinu nepamatotību un rupju nolaidību nevarēja nezināt iepirkuma komisijas priekšsēdētājs U.Lonerts, būvdarbu sektora vadītājs Ē. Priede, ūdenssaimniecības nozares vadītāja A.Krūmiņa un atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas kopšanas vadītajs O.Beņickis.
Savukārt pašvaldības izpilddirektora pienākumos ir uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tā darbības efektivitāti un saimnieciskumu. Kā teikts Stašāna ziņojumā: “Finanšu kontrole un apstiprinātā budžeta izpildes kontrole nenotiek ne uzņēmumā iekšēji, ne ar pašvaldību (izpilddirektori).”
Līga Lonerte
Izpilddirektore Līga Lonerte un viņas vietnieks Ingus Zālītis bija labi informēti par uzņēmumos notiekošo. Pretrunā ar interešu konflikta un pašvaldības uzņēmumu pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem papildus izpilddirektores algai Lonerte saņēma atalgojumu arī no pārraudzībā esošā uzņēmuma – JNKU.
Kāds patriekts, kāds turpina rosīties turpat, kāds ieperinājies citur
Padomju kolhoza stila saimniekošana, kurā izsaimniekošana notiek visos līmeņos, ir jāatstāj vēstures mēslainē. Ko iesaistītās personas dara pašlaik?
Līga Lonerte bija pašvaldības izpilddirektore no 2018. gada līdz 2024. gada augustā devās ilgstošā prombūtnē, kas sakrita ar brīdi, kad pašvaldībā notika iekšējā izmeklēšana pret viņu par līdzekļu izsaimniekošanu. 2025. gada martā novada pašvaldība pārtrauca darba attiecības ar Lonerti saistībā ar ilgstošo prombūtni. Pašvaldību vēlēšanās Lonerte kandidēja kā otrais numurs Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā Jelgavas novadā, bet neiekļuva domē. Šī gada augustā īsi pirms izpilddirektores Irēnas Škutānes aiziešanas no Jelgavas pilsētas izpilddirektores amata bija mēģinājums Lonertei kā uzticamam partijas cilvēkam sagādāt siltu vietu un uz pavisam īsu brīdi šī persona ar apšaubāmo reputāciju (vairākkārtējiem sodiem no KNAB un izmeklēšanu par līdzekļu izsaimniekošanu) tika uz ielikta par auditori Jelgavas pilsētas pašvaldībā, bet ātri parādījās argumenti Lonertei pamest šo amatu. Līdz ar zemsaviešu atgriešanos pie politiskās varas Jelgavas novadā 2025. gada oktobrī pašvaldība vienojās par mierizlīgumu par Lonertes atlaišanu. Dzirdētas runas, ka Lonerte esot kandidējusi uz izpilddirektora amatu Jelgavas novada pašvaldībā, tā kā var secināt, ka Lonertei joprojām ir nolūki iegūt ietekmīgu amatu valsts pārvaldē.
Uldis Lonerts, ļoti iespējams pateicoties tam, ka sieva bija izpilddirektore, ir saglabājis savu vietu un joprojām darbojas JNKU ar dzīvokļu apsaimniekošanu, ko gan pašlaik zināmā mērā apgrūtina fakts, ka iespējams šī gada martā zaudējis autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā.
Ēriks Priedetika atlaists no JNKU, bet joprojām darbojās komunālo pakalpojumu jomā un ar uzņēmumu “Priedes nami” ļoti aktīvi izvērš darbību namu apsaimniekošanā Jelgavas novadā – Mežciemā, Elejā, Ozolniekos, Glūdā un citur novadā.
Pret Dzintaru Cāzeru 2023. gada maijā tika ierosināts kriminālprocess par iespējamām prettiesiskām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus. Kādā stadijā šobrīd ir šis kriminālprocess nav publiski zināms. Pēc atlaišanas no JNKU Cāzers tika pieņemts darbā Bauskas pašvaldībā vadīt novada komunālo pakalpojumu uzņēmumu reorganizāciju. Zaudējis pašvaldības vadības uzticību tika atlaists, bet arī šodien turpina rosīties ar iepirkumiem kā iepirkuma komisijas loceklis VSAC Sloka citā zaļzemnieku kontrolētā pašvaldībā – Jūrmalā. Kaut gan pamata ienākumi visticamāk saistīti ar uzņēmumu “Priedes nami”, kurā ir valdes loceklis. Cāzers ir pieteicis savu kandidatūru Ozolnieku pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanām, kas notiks 13. janvārī. Komunikācijā Facebook slēpjas aiz lapas “Jelgavas acs”.
Anita Krūmiņa atlaista no JNKU un no viņas tiesas ceļā atgūti par fiktīviem darbiem samaksāti 5 000 EUR. Līdz ar Cāzera tikšanu Bauskas novada Komunālservisa vadībā, atradusi sev vietu šī uzņēmuma Ūdenssaimniecības daļā. Tāpat Bauskas novada KS vieta atradusies Raimondam Porietim, par kuru Stašāna ziņojumā paustas aizdomas, ka bijis fiktīvi nodarbināts JNKU, jo uzņēmumā neviens bez A. Krūmiņas, kura ar R. Porieti dzīvo vienā adresē, nebija informēts par šādu personu. 2025.gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Bauskas novada domē no Jaunās Vienotības saraksta.
Par Oskara Beņicka pašreizējām gaitām publiski pieejamā informācija ir skopa.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte paziņoja, ka oktobra beigās izsolīs piecus nekustamos īpašumus. Viens no tiem ir universitātes vēsturiskais studentu klubs Lielajā ielā 4, kas atrodas ļoti ekskluzīvā vietā. Objekts ir unikāls: blakus Jelgavas pilij, pašā pilsētas sirdī atpūtnieku iecienītā vietā, Driksas upes un seno pils nocietinājumu kanāla malā. Ēka atrodas pirms Driksas tilta no jūras skatoties, līdz ar to tā var būt vieta kur izveidot piestātni laivām. Latvijā šādi objekti brīvā tirgū nenonāk bieži. Tomēr veids, kādā notiek izsole rosina jautājumus, vai tas notiek saimnieciskā veidā.
Neparastais īpašuma novērtējums
Sludinājumam LBTU mājaslapā ir pievienoti vairāki dokumenti, kuru starpā ir arī novērtēšanas akts ar nosaukumā ietverto norādi, ka tā ir saīsinātā versija. Faila nosaukumam ir “Lielā iela 4, Jelgava_CUT.pdf” un vārds “CUT” tā beigās varētu nozīmēt “apgriezts” no angļu valodas.
Novērtējums sastāv no vērtētāju kopsavilkuma 1 lpp., nozīmīgākajiem faktiem par objektu 1 lpp, novietojuma un zemes gabala plāna 3 lpp, ēkas un iekštelpu foto 6 lpp un ēkas plāna 1 lpp, kopā 13 lapaspuses. Tipiskā novērtējumā būtu izklāstīta arī aprēķina metodoloģija, aprēķini, tirgus analīze (neseni pielīdzināmi darījumi), pievienotas būtisko dokumentu kopijas. Piemēram, šī paša novērtētāja (SIA VCG Ekspertu grupa) veikts vērtējums joprojām aktuālai izsolei ēkai Vecrīgā sastāv no 118 lapaspusēm.
Novērtējumā fotogrāfijās mēs redzam cik pavirši pārdošanai piegājis pats objekta saimnieks – universitāte. Telpās valda nekārtība, kas rada bēdīgu iespaidu par ēku.
Uzmanību piesaista arī apkures telpa. Jelgavas pili 2024. gadā pieslēdza pilsētas apkures tīklam. Nav zināms vai tika pieslēgta arī studentu kluba ēka (vērtējumā redzams attēls ar gāzes apkures katlu), bet tā kā apkures caurules iet gar ēku, praksē pastāv iespēja pieslēgties centralizētajam apkures tīklam dārgās gāzes apkures vietā, kas nenoliedzami radītu papildu vērtību objektam. Šādas “īsās” novērtējuma versijas publicētas arī pārējiem LBTU reizē izsolei izsludinātajiem objektiem. Tie nesniedz pilnīgu objekta vērtējumu, līdz ar to interesentiem jāprasa pilnā versija, ja tāda ir, vai jāveic šāds novērtējums pašiem, lai nepirktu kaķi maisā. Kādēļ šādi ierobežot informācijas pieejamību publiskā izsolē? Kāpēc novērtējuma summas aprēķini ir slēpjami? Vai kādam universitātē dikti patīk tikties klātienē ar potenciālajiem pircējiem viena dokumenta dēļ? Vai arī atbildēt personīgi uz e-pastiem, lai nosūtītu pilno versiju?
Izziņošana īsi pirms izsoles
Interesantākais ir novērtējuma datums un izsoles laiks – tas ir izstrādāts jau 2025.gada martā. Tipiski visus būtiskākos lēmumus saistībā ar pārdošanu pieņem pirms novērtējuma pasūtīšanas. Pēc tam paliek formāli lēmumi, kas apstiprina turpmāko rīcību, ja nav iebildumu par novērtējumu. Ņemot vērā, ka izsole izsludināta tikai nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms tās norises, rodas jautājums, vai kāds īpašs interesents nevarētu būt ieguvis pieeju šai informācijai daudz agrāk, ļaujot labāk sagatavoties izsolei, piemēram, sagatavot biznesa plānu un piesaistīt finansējumu. Tas radītu priekšrocības pret citiem potenciāliem pretendentiem, jo tik īsā termiņā piedalīties izsolē un pirkt objektu būtu ļoti spontāns lēmums ar daudz nezināmajiem un lidz ar to arī lieliem riskiem. Īss izsoles izziņošanas termiņš nozīmē, ka netiek iegūta iespējami augstākā pārdošanas cena, jo reti kurš investors var pienācīgi izvērtēt šādu investīciju iespēju un piesaistīt finansējumu.
Kā rīkotos gādīgs saimnieks?
Juridiski īpašnieku dēvē arī par “gādīgu saimnieku”. Šajā gadījumā šis gādīgais saimnieks ir LBTU. Interesanti, ka šajā universitātē ir vismaz 4 programmas, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbību un virkne programmu, kas saistītas ar būvniecību, būvēm, pilsētvidi utt. Pārsteidzoši, ka universitāte, kurai ar savu rīcību būtu jārāda piemērs studentiem, šo darījumu veic nevīžīgi un saimnieciski neieinteresēti.
Ir vairāki loģiski soļi, ko varēja veikt LBTU, Studentu kluba pārdošanas darījumā.
Pirms izsoles piedāvāt objektu Jelgavas pilsētas pašvaldībai, jo objekts atrodas pilsētai nozīmīgā vietā, ar nozīmīgu kultūras, rekreācijas, saimnieciskās darbības potenciālu. Pilsēta tālāk varētu lemt par šī objekta attīstību.
Pirms izsoles, studentu darbu ietvaros, izstrādāt šī objekta attīstības vīzijas – skices, ko pievieno objekta izsoles dokumentiem.
Pārdot objektu izsolē atsevišķi, pirms tam veicot marketinga kampaņu, lai palielinātu potenciālo investoru interesi, iespējams, piesaistot nekustamā īpašuma aģentūras.
Laicīgi ievietojot objektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras uzturētajā resursā, kur publicēti investīciju objekti. https://business.gov.lv/nekustamie-ipasumi
Piedāvājot objektu caur Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru vai līdzīgām nozaru NVO
Šādi rīkotos gādīgs saimnieks, bet šoreiz ne LBTU. Patiesi žēl, ka šādu neveiksmīgu piemēru rāda universitāte. Tas nevairo uzticību šai augstskolai un neuzlabo tās reputāciju studentu acīs. Pašlaik redzam, ka objekta popularizēšanu uzņēmušies iedzīvotāji soctīklos un pašvaldība, kam rūp, lai objektu iegūtu nopietns investors un tur taptu objekts, kas vēl vairāk papildina jau dzīvīgās krastmalas pilsētā, padarot pilsētu pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan viesiem. Jāpiebilst, ka visu šo universitātes “šmuci” vēl var labot. Izsoles fakts nav akmenī iecirsts. To var atcelt un visu šo procesu veikt caurspīdīgi, saprotami, laicīgi un saimnieciski. Redzēsim, cik ļoti universitāte gādā par savu reputāciju.
Nesen izskanēja ziņas par to, ka domes vadībai Jelgavas tirgus “investori” nav sasniedzami un nevēlas sadarboties, tādēļ turpinām tirgus tēmu, lai ieskicētu, kādas mūsu izpratnē ir rīcības iespējas nākotnē. Redzam arī, ka visas šīs ķezas šefpavārs, Andris Rāviņš, kurš gandrīz dekādi jau stūmis, bīdījis un stutējis šo projektu sēž turpat domē kā opozīcijas deputāts. Lielas pārmaiņas pēc tam, kad iepriekš varēja atsēdināt visus deputātu jautājumus par tirgus prihvatizāciju, ka deputātiem nekas nav jāzina, ka viņš kā domes pārstāvis pašvaldības uzņēmumos pats var visu izlemt, tā tagad visi tirgus darītāji iebāzuši galvas smiltīs, klusē un neiziet uz sarunu. Tālāk izklāstām, kādas mēs redzam rīcības iespējas Jelgavas domei, lai panāktu iedzīvotājiem labvēlīgu risinājumu. Tas balstīts uz publiski izskanējušo informāciju un iespējamie scenāriji ir tikai mūsu spekulācija.
Vai strupceļš Jelgavas domei? Ne gluži.
Šobrīd Tiesa skata krimināllietu, kurā “investori” tiek apsūdzēti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet cita starpā tiek skatīts arī ieguldījumu “karuselis” pamatkapitāla palielināšanai, kurā 160 000 EUR tiek griesti uz riņķi caur saistītajām kompānijām radot iespaidu, ka ieguldījuši 800 000 EUR. lai iegūtu 51% kontrolpaketi uzņēmumā SIA “Jelgavas tirgus”. Lai izvairītos no atbildības, visticamāk, investori cenšas pierādīt, ka patiesībā nav ieguldījuši visus 800 000 EUR, bet gan tikai 160 000 EUR, kuriem, pieņemsim, izcelsmi viņi var pierādīt. Būtisks apstāklis šajā procesā bijis fakts, ka iepriekšējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš un izpilddirektore Irēna Škutāne nav vēlējušies pieteikt pašvaldību kā cietušo šajā procesā, izliekoties neredzam notiekošo. Un, ja cietušais nav pieteicies, tad prokuroram īsti nav pamata strādāt, lai pierādītu nodarītos zaudējumus. Līdz ar to pat, ja ir tiesas process, kas pierādīs, ka SIA “Jelgavas tirgus” vairākuma daļas investori ieguva nelikumīgi, pateicoties amatpersonu bezdarbībai pašvaldība no tā kompensāciju nedabūs, jo nav cietušais procesā. Diemžēl, šis process jau ir tiesā un būtiski palielināt lietas tvērumu šajā procesā diez vai ir iespējams. Taču ir būtiski, ka ierosināt jaunu lietu par nelikumīgi zaudētām daļām pašvaldības uzņēmumā, var jebkurā brīdī. Pašvaldībai pietiek uzrakstīt iesniegumu Valsts policijā vai prokuratūrā. Tālāk pamodelēsim teorētiski iespējamo scenāriju, ja tas tiktu darīts. Atgādinām, ka Latvijā darbojas “nevainīguma prezumpcija” un kamēr tiesa nav atzinusi kādu par vainīgu, tikmēr personas ir uzskatāmas par nevainīgām.
Pašvaldība var atgūt vairākuma daļas Jelgavas tirgū
Zemi, uz kuras ir uzbūvēta jaunā tirgus ēka, pašvaldība ir iznomājusi SIA “Jelgavas tirgus”. Tātad, ja tiesa atzīst, ka SIA “Jelgavas tirgus” vairākuma daļas ir nonākušas investoru rokās nelikumīgi, tad nelikumīgi ir arī tālākie SIA “Jelgavas tirgus” lēmumi un darbības un vairākuma daļas atgriežas Jelgavas pašvaldības īpašumā nosacīti kopā ar ieguldījumiem, jeb kopā ar uzbūvēto ēku. Tas nekļūst par pašvaldības īpašumu, bet “investori” vairs nevar ietekmēt lēmumus par īpašumu uzņēmumā.
Tirgus ēku var atgūt kompensējot “investoriem” ieguldījumus
Gluži nav tā, ka viens uzbūvēja un cits to var brīvi paņemt sev tikai tāpēc, ka iepriekš pārkāpts likums – Civillikums no tā aizsargā. Taču pašvaldība var lemt par ēkas vērtības kompensēšanu, vienkāršiem vārdiem – atpirkšanu, bet te svarīgs tieši termins “kompensēšanu”. Svarīgs, jo šobrīd tiesā ir process par “naudas atmazgāšanu” un var minēt, ka ēka tika uzbūvēta ļoti ekonomiski un samērā lēti. Iespējams lēti “uz papīra”, lai nesāktos vēl viena “naudas atmazgāšanas” lieta, bet, iespējams, arī dabā lēti, jo uzsāktā procesa dēļ “legālas” naudas daudzums bija krietni ierobežots. Ne velti tas ilga mūžību un objektā strādāja vien nedaudz cilvēku. Būves termiņam ir liela ietekme uz cenu. Tātad, ja “investori” uzstās uz būves atpirkšanu par tirgus cenu, pašvaldība var uzstāt uz ieguldījumu kompensēšanu pierādot veikto ieguldījumu apmēru. Ņemot vērā nelikumīgo darbību daudzumu šajā procesā, domājams, ka kompensēšana izrādītos vistaisnīgākais instruments šajā gadījumā.
Pašvaldība var atgūt neiegūtos ienākumus
Šobrīd Jelgavā virmo baumas, ka tirgus ēkā galā būs nevis tirgus ar daudziem tirgotājiem no lauksaimniecībām, bet gan kāds lielais ķēdes veikals un citi pakalpojumi, iespējams, tikai daļā no ēkas. Pašvaldība var uzstāt uz tā sauktiem “neiegūtiem ienākumiem” par periodu, kamēr SIA “Jelgavas tirgus” vairākuma daļas atradās svešā lietošanā pretlikumīgi. Dabā un vienkāršā valodā tas nozīmē, ka nomas maksa, ko investori iekasētu no īrniekiem, segtu daļu vai visu ēkas ieguldījumu kompensācijas apmēru. Iespējams, kamēr ilgtu tiesvedības, SIA “Jelgavas tirgus” šī brīža vairākuma daļu īpašniekiem un nelikumīgo lēmumu pieņēmējiem nāktos piemaksāt pašvaldībai, jo šajā periodā gūtu lielākus ieņēmumus no nomas maksām, kā ēkas kompensējamā vērtība. Bilde zīmējas pilna ar tiesvedībām, kas nozīmē arī ļoti ilgu procesu, bet kopumā ar diezgan labvēlīgu iznākumu pašvaldībai. Jāņem vērā, ka attiecībā uz juridiskām personām, pastāv iespēja vienoties, ietaupot daudz līdzekļu, laika un nervu šūnu. Mūsuprāt, šādās pozīcijās pašvaldībai ir taisnīgi prasīt ne tikai daļu zemes izdalīt no kopējā nomas līguma un turpmāk brīvi rīkoties ar to, bet arī iegūt tiesības uz daļu ēkas, kas tiešā veidā būtu paredzēta sīktirgotājiem, jeb “īstajam tirgum”. Šādi nosacījumi būtu taisnīgi arī tādēļ, ka SIA “Jelgavas tirgus” mazākuma akcijas vēl joprojām ir pašvaldības īpašumā. Katrā ziņā variantu un vienošanās iespējas ir ļoti plašas. Bet šādu jautājumu lemšanai, mēs esam ievēlējuši savus pārstāvjus domē.
Kas vēl ir ieinteresēts problēmas racionālā atrisināšanā?
Lēmumu pieņemšanā iesaistītās amatpersonas
Atbildību par pieņemtiem lēmumiem neviens nav atcēlis. Var teikt, ka balsojumi domē ir politiski lēmumi, bet ikvienam ir pieejami domes sēžu ieraksti, kuros Andris mudina deputātus neiedziļināties jautājumā un uzticēties balsojumā viņa rīcībai. Taču domes lēmumu izpildē galvenā atbildība gulstas uz izpilddirektori Irēnu Škutāni, kas būtībā ir atbildīga par šo lēmumu ieviešanu dzīvē, par to uzraudzību un kontroli. Atgādināsim, ka trauksme par “investīciju karuseli” tika celta jau iepriekšējo domes sasaukumu laikā un uzreiz pēc “nejaušas” daļu kontrolpaketes nonākšanu privātajās rokās. Jau parādoties aizdomām, ka nav notikušas reālas 800 000 EUR investīcijas, bet īstenots “karuselis” ar 160 000 EUR, izpilddirektorei bija pienākums vērsties tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu izvērtēt vai pašvaldība nav tikusi apkrāpta un nav nodarīti zaudējumi. Un arī uzzinot, ka ir ierosināta krimināllieta, vēl varēja pieteikt iespējamos nodarītos zaudējumus, paplašinot esošās krimināllietas tvērumu, bet tas netika darīts. Katrā ziņā amatpersonas atbildība šajā notikumu ķēdē ir diezgan skaidri nosakāma. Pietiks ar faktu, ja tiesa apstiprinās, ka pašvaldībai tika nodarīti zaudējumi – zaudētais daļu vairākums uzņēmumā. Var tikai minēt kā šī lieta attīstīsies, kad visa vaina galā tiks nogrūsta uz vienu grēkāzi (vai grēkkazu?). Beigās var izrādīties, ka viens neklusēs un viss notikušais ir organizētas grupas darbības. Vienīgais, pret kuru šajā procesā nebūtu vēršama atbildība ir A. Labanovskis, iepriekšējais SIA “Jelgavas tirgus” vadītājs, kurš norādīja uz notikušo “naudas karuseli” un nelikumīgo prihvatizēšanu. Noslēgumā vēlreiz norādām, ka viss aprakstītais ir tikai iespējamie notikumu scenāriji un Latvijā par vainīgu noziedzīgos nodarījumos atzīst tikai un vienīgi tiesa. Vienīgais saprātīgais un racionālais risinājums, šajā situācijā ir ātra un Jelgavas iedzīvotājiem taisnīga vienošanās starp iesaistītām pusēm.
Ja Jums Jelgava – Rīt darbs liekas vērtīgs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:
Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!
Turpinot analīzi par ažiotāžu ap Jelgavas pilsētas slimnīcu, kas uzvirmoja pēc deputāta un Jelgavas slimnīcas ārsta Kaspara Vaivoda izteikumiem 26. augusta avīzē Jelgavas Vēstnesis un TikTok raidierakstā “Pie Žorika”, uz kuriem reaģējot bijušais slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga Facebook publicētā ierakstā apvainoja deputātu “klajā populismā”, finanšu nekompetencē, atriebības kampaņas izvēršanā, nepatiesiem un no konteksta izrautiem apgalvojumiem. Ļoti skaļi vārdi ar ļoti daudz emocijām. Tādēļ veltam savu laiku, lai pārbaudītu, kam tad ir taisnība. K. Smilgas apgalvojumus pārbaudijām mūsu 3. septembra rakstā. Šajā publikācijā analizējam K. Vaivoda apgalvojumus.
“Slimnīcā ir uzblīdis administratīvais aparāts”
Laika periodā 2021. līdz 2024.gadam administratīvie izdevumi pieauguši par 26%, laikā, kamēr apgrozījums samazinājies par 9% un peļņa no +2,4 milj.EUR 2021. gadā nokritusi līdz -0,31 milj. EUR zaudējumiem 2024. gadā.
Argumentam punktu varētu likt jau šeit, bet mūsu mērķis ir analizēt. 2021. pret 2022. gadu ir bijis liels izmaksu pieaugums par 23,6%. Bet kā jau skaidrojām iepriekšējā rakstā, runājot par peļņu un apgrozijumu K. Smilga par atskaites punktu patiesībā bija ņēmis 2020. gadu. Taču, ak vai, 2021. gadā pret 2020. gadu arī bija 30% administratīvo izmaksu kāpums, tātad kopā sanāk 53% administratīvo izmaksu kāpums. Tās augušas būtiski vairāk nekā apgrozījums šajā periodā (41%). Secinājums: administrācijas izmaksas pieaugušas straujāk nekā apgrozījums un sastāda lielāku proporciju no izdevumiem.
Jelgavas pilsētas slimnīcas administrācijas izmaksas
“Virsstundu izmaksu samazināšana nedrīkst būt galvenais taupīšanas pasākums”
K. Vaivods apgalvoja, ka K. Smilgas vadībā kā prioritārais taupīšanas pasākums izvirzīta cīņa ar virsstundu izmaksām. Un tas, viņaprāt, nav ne saprotami, ne taisnīgi pret slimnīcas personālu. Kāpēc slimnīcā ir daudz virsstundas (kas apmaksājamas dubultā)? Slimnīcai ir pakalpojumi, kurus valsts uzliek par pienākumu nodrošināt 24 stundas 7 dienas nedēļā. Dzīvību glābšana! Diennaktī ir 24h, bet darba likumā pieļaujamais stundu skaits diennaktī ir 8 – 12 h (bet kopā nevar pārsniegt 160 h). Tātad, lai nosegtu 24h mums vajag 2 vai 3 maiņas, kas ar brīvdienām un 160h ierobežojumu būtībā nozīmē 3 darbiniekus uz 24h. Bet attiecīgajā jomā tik daudz darbinieku nav, jo zemā atalgojuma dēļ darbaspēks plūst uz ārzemēm. Tātad ir divas izvēles: A. esošajam personālam maksāt virsstundas (kas tikai nosacīti ir brīvprātīgas); B. pēc 17.00 uzņemšanā piekārt zīmīti “Darba laiks ir beidzies, virsstundu apmaksa tiek taupīta!”.
Ilustrācijai teorētisks piemērs: Slimnīca algo 3 speciālistus 24h nosegšanai ar parastu atalgojumu (bez virsstundām), pieņemot teorētiskus 15 EUR/h sanāk 360 EUR/24h. Ja slimnīcai iztrūkst 1 speciālists, tad ar 2 darbiniekiem nosegt dienu izmaksās jau atlikušie 480 EUR, jo 8 stundas šajā dienā tiek apmaksātas dubultā.
Virsstundu izmaksas ir būtiski pieaugušas, bet nedrīkst aizmirst, ka tās ir sekas darbinieku trūkumam. Netieši tas izriet arī no atalgojuma līmeņa medicīnā, tāpēc ar virsstundu darbu nopelna motivējošāku atalgojumu. Bet daudzi slimnīcā ir pārliecināti, ka ir daudz “lieko tauku”, ko griezt arī dažādos pārmērīgi dārgos līgumos un administrācijas izmaksās, lai taupības pasākumus uz savām mugurām neiznestu primāri medpersonāls. Slimnīcas vadības komandas tiešais darbs ir veidot atalgojuma politiku uzņēmumā, tajā skaitā piesaistot (ja vispār tas ir iespējams) papildu darbiniekus, lai nosegtu nepieciešamo kapacitāti. Un te rodas pretruna ar augstāk minēto administratīvo izdevumu pieaugumu. Vai apgalvojums pamatots, atliek secināt katram pašam, jo šādos biznesa lēmumos nav viena pareizā atbilde, bet vislabāk to ir atrast atklātā dialogā.
“Finansiālo situāciju varētu raksturot kā kritienu dziļā akā”
K. Smilga atstāja savu amatu pavisam nesen jūlijā (vēl 4. jūlijā no valdes locekļa ieņemot jaunizveidoto valdes priekšsēdētāja amatu un atdodot savu vietu jaunam darbiniekam), tātad amatā esot 2025. gada pirmo pusgadu. Pēc K. Smilgas, valdes priekšsēdētāja amatā stājās R.Muciņš, bijušais Stradiņu sistēmas vadītājs. Uz “Jelgava -rīt” aicinājumu rakstīt mums detaļas un viedokļus par slimnīcas tēmu atradās arī cilvēki, kas iesūtīja mums jaunā slimnīcas vadītāja R. Muciņa situācijas analīzi par 2025.gada par pirmo pusgadu, kad slimnīcu vēl vadīja K. Smilga: – Slimnīcas ieņēmumi turpina pieaugt, kas ir labi, bet turpmākais rada nopietnas bažas; – Pirmā pusgada laikā slimnīcai jau ir vairāk nekā pusmiljons EUR zaudējumu! – 40t EUR/mēn pieaugušas atalgojuma izmaksas, virsstundu darbs it kā divkāršojies; – 25t EUR/mēn pieauguši izdevumi medikamentiem; – 8t EUR/mēn pieauguši saimniecības izdevumi; – 6t EUR/mēn kritušies stacionārās aprūpes ienākumi; – 15t EUR/mēn kritušies ambulatoro pakalpojumu ienākumi; – 4 t EUR/mēn kritušās pacientu iemaksas. Tāpat esot norādīts, ka šobrīd šos visus zaudējumus var segt krājumi un situācija nav kritiska, taču jau šobrīd nepieciešama rīcība, lai to stabilizētu un slimnīca nenonāktu lūdzēju lomā pret valsti vai pašvaldību. Avots arī norādīja, ka R. Muciņš ir norādījis īstenojamos pasākumus, lai situāciju stabilizētu. Šāds R. Muciņa ziņojums un rīcība ir laicīgs brīdinājums par uzņēmuma finanšu stāvokli.
“Slimnīcai ir liela sociāla loma sabiedrībā un pilsētā, tāpēc arī taupīšanas pasākumiem jābūt sociāli atbildīgiem, jeb sociāli taisnīgiem”
K. Vaivods pauž, ka pirms plašākā lokā runāt par virsstundu griešanu, vajadzētu pārskatīt administratīvos izdevumus un citus ar pamata funkciju – ārstniecību – nesaistītus izdevumus. Darbinieki šos tēriņus ikdienā redz un nesaprot, kādēļ to samazināšana nav prioritāte, bet uzreiz atvēzējas medpersonāla atalgojumam.
Piemēram, otra valdes locekļa nepieciešamība un papildu amata izveidošana. Šāds viens amats gadā izmaksā aptuveni 70 tūkst. EUR. Un sanāk dīvaina sakritība: vadība ziņo par vairāk kā pusmiljonu EUR zaudējumiem pirmajā pusgadā un tieši gada vidū tiek izveidots otrs valdes locekļa amats. Tas ir kā automašīnai spiest bremzes un gāzes pedāli vienlaicīgi – absurdi.
Tāpat ārsts intervijā minēja vairākus konkrētus gadījumus, kad ārstniecības funkciju ietvaros tiek veidotas nevajadzīgas un liekas štatu pozīcijas, kas arī pēc pašu ārstu viedokļa nav nepieciešamas, taču saprotami tās sadārdzina pakalpojuma izmaksas, par ko ceļ trauksmi R. Muciņš pusgada ziņojumā.
Slimnīcas sociālā loma izpaužas pakalpojumos, kas tai jānodrošina. Pacienti novērojuši, ka Jelgavas slimnīcā jau ilgstoši vispār nav pieejams urologs. Un arī bijuši gadījumi, kad steidzamos gadījumos nav pieejams neirologs, kas nodrošina 24 h insulta vienības pakalpojumu. Normatīvie akti noteic, ka abi šie ārstniecības pakalpojumi ir obligāti jānodrošina, lai Jelgavas slimnīca saglabātu 4. līmeņa slimnīcas statusu. Šis ir viens piemērs jautājumiem, kas iepriekšējās vadības laikā nav risināti un ir jārisina tagad.
Secinājumi
K. Vaivods izsakoties par Jelgavas slimnīcas finansiālo situāciju izteicies krasi, bet izteikumu pamatā ir reālas problēmas, kurām risinājumi ir jāatrod tagad, jo tas var ietekmēt veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Jelgavā. Pēc ieskata Jelgavas slimnīcas rādītājos, rodas jauājums: Ko bijušais vadītājs ir darījis amatā šī gada pirmajā pusē, lai mazinātu pieaugošos zaudējumus? Slimnīcas finanšu stāvoklis nav kritisks, bet trauksmi ārsts, deputāts K.Vaivods ir cēlis īstajā laikā un to apliecina jaunā vadītāja R. Muciņa pusgada ziņojums. Slimnīca nav privāts uzņēmums, bet gan pašvaldības kapitālsabiedrība – viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā ar nepārvērtējamu sociālu lomu pilsētā, kas saņem arī valsts dotācijas – mūsu visu nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pilsēta ir līdzatbildīga par šīs kapitālsabiedrības pārvaldību, saimniekošanu un aktualitātēm. Ceram, ka diskusija par risinājumiem turpināsies konstruktīvā gultnē un pārskatāmā nākotnē slimnīca spēs atgriezties uz attīstības ceļa, pārvarot šī brīža izaicinājumus. Jelgavas pilsētas slimnīcas personāls un citi medicīnas jomā strādājošie veic sabiedrībai kritiski svarīgu darbu. Paldies par Jūsu ikdienas darbu un pūlēm!
Slimnīcas finanšu rādītāju salīdzinājums
Ja Jums Jelgava – Rīt darbs liekas vērtīgs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:
Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!
Viens no jaunievēlētās Jelgavas domes deputātiem un Jelgavas slimnīcas ārsts Kaspars Vaivods 26. augusta avīzē Jelgavas Vēstnesis pauda neapmierinātību par Jelgavas pilsētas slimnīcā notiekošo. Deputāts slimnīcā notiekošo arī komentējis TikTok raidierakstā “Pie Žorika” norādot, ka ir netaisnīgi laikā, kad pieaug administratīvie izdevumi (papildu amati administrācijā, mārketinga izdevumi), kā galveno problēmu izvirzīt virsstundu daudzumu, kuru samazināšana ietekmēs tieši ārstējošo personālu. Uz K.Vaivoda izteikumiem reaģējot, bijušais slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga sociālajā tīklā Facebook 28. augustā publicētā ierakstā apvainoja deputātu “klajā populismā”, finanšu nekompetencē, atriebības kampaņas izvēršanā, nepatiesu un no konteksta izrautu apgalvojumu izteikšanā. Ļoti skaļi vārdi ar ļoti daudz emocijām. Tādēļ veltam savu laiku, lai pārbaudītu, kam tad ir taisnība. Noliekot malā bezgala iedomīgo paziņojumu, ka slimnīcas vadības darba kritika ir “neslava visai Jelgavai” un pieturoties pie faktiem, aplūkosim K. Smilgas pausto pamatojumu tam, ka slimnīcā viss ir vislabākajā kārtībā K. Smilga rakstīja par finanšu rādītājiem:
“Skaitļi, kurus Vaivods ignorē (vai neprot lasīt): Jelgavas pilsētas slimnīca laikā no 2021. līdz 2024. gadam: • guvusi 3 miljonus eiro peļņu; • palielinājusi apgrozījumu par 40% (no 13,6 milj. EUR uz 19,1 milj. EUR); • būtiski kāpinājusi likviditāti (no 1.36 uz 2.27) un naudas rezerves (no 2 uz 6,8 milj. EUR); • nav lūgusi nevienu centu no pašvaldības budžeta, bet pat izmaksājusi dividendes.”
Diskusija un viedokļu dažādība ir veselīga un vajadzīga demokrātijas izpausme. Ārsts, ķirurgs K.Vaivods intervijā nevienu neapmeloja, neapsūdzēja, bet pauda savu viedokli, neesot slimnīcas vadītājs un nezinot slimnīcas finanses detaļās. Tiesības uz viedokli un vārda brīvību mums Latvijā ir nostiprināti Satversmē.
Tomēr vairākas personas vērsās pie mums ar ziņām, ka komentāri, kas nesakrita ar K.Smilgas viedokli zem šī ieraksta tikuši dzēsti. Saņēmām arī ziņas par to, ka bijušais vadītājs savu nepatiku par zem viņa ieraksta atstātajiem komentāriem paudis rakstot šiem cilvēkiem personiski. Vēl vairāk – mēs novērojām, ka šai ziņai bija mainīta privātuma politika un drīkstēja komentēt tikai “autora atzīmētie cilvēki”. Lūk tā vairs nav brīva viedokļu apmaiņa, bet gan atspoguļo ZZS partijas cilvēkiem raksturīgās tendences ierobežot vārda brīvību, izmantojot savu ietekmi, liekot saprast, ka paust brīvi savu viedokli ir nepieņemami un bieži pat nosodāmi. Tas mainās.
Tā kā mums fakti ir svarīgi, piedāvājam izskanējušo faktu analīzi – visupirms par K. Smilgas apgalvojumiem un nākamajā publikācijā par K. Vaivoda apgalvojumiem.
“No 2021.-2024.gadam guvusi 3.milj.peļņu”
Manipulācija. Tiešām periodā, kopumā sanāk 3 milj. EUR NETO peļņa. Taču starp bruto peļņu un neto peļņu vēl ir valsts dotācija un administrācijas izdevumi (par kuriem trauksmi cēla K. Vaivods) un citas gada pārskata pozīcijas. Un, ja skatās bruto, peļņu, tā šajā periodā ir tikai 2,22 milj.EUR. Tātad matemātiski valsts dotācija ciparos nosedza administratīvās izmaksas un vēl nedaudz uzlaboja peļņas rādītājus.
Ārsts K. Vaivods savos izteikumos vērsis uzmanību tieši uz situāciju slimnīcā pēdējā gadā, kas viņam, kā vadībai nepietuvinātam speciālistam likušies aizdomīgi. Pēdējos gados slimnīcas peļņas rādītāji ir krasi pasliktinājušies un vēl straujāk zaudējmi palielinājušies 2025. gada pirmajā pusgadā.
“No 2021.-2024.gadam palielinājusi apgrozījumu par 40% (no 13,6 milj. EUR uz 19,1 milj. EUR)”
Manipulācija. 2021.gadā apgrozījums ir 20,9 milj.EUR, savukārt ar dažādām izmaiņām 2024. gadā apgrozījums ir 19,1 milj. EUR. Tātad, apgrozījums minētajā periodā ir samazinājies. Tas, ar ko gribēja palielīties K. Smilga, bija salīdzinājums pret 2020.gadu, kad apgrozījums bija 13,5 milj. EUR. Bet vai te ir ar ko lielīties? Šajā periodā valsts piešķirtais finansējums par 20,5% palielināts stacionārajiem pakalpojumiem un par 5% ambulatorajiem pakalpojumiem. Iemesls šim pieaugumam ir COVID epidēmija nevis kādi īpaši veiksmīgi slimnīcas vadības lēmumi. Tāpat valsts nesedza visus izdevumus, kas saistīti ar strauji pieaugošo saslimstību skaitu, loģiski, ka pieauga arī pacientu iemaksas, un kopumā gultas dienu skaits. Tātad apgrozījuma pieaugums ir tīri COVID sekas.
“būtiski kāpinājusi likviditāti (no 1.36 uz 2.27)”
Manipulācija. Kas ir likviditāte? Tā ir attiecība: apgrozāmie līdzekļi pret kreditoriem. Kreditoru apjoms pret uzņēmuma apgrozījumu nekad nav bijis liels. Savukārt paaugstinoties apgrozījumam, t.sk. dotācijām minētajā 2021.gadā, likviditātes rādītājs strauji pieaug. Pamatojums šādam rādītāja pieaugumam ir tas pats, kas iepriekšējā punktā par apgrozījuma pieaugumu, proti, ārējo apstākļu ietekme, nevis vadības lēmumu rezultāts. Tajā pat laikā mēs vadības ziņojumā redzami šādi rādītāji, ko tikpat labi, kā likviditāti, bez paskaidrojumiem, varētu pieminēt. Ak vai, cik slikti! Varbūt Smilgas kungs labāk gribētu komentēt šos rādītājus?
“būtiski kāpinājusi .. naudas rezerves (no 2 un 6,8 milj.EUR)”
Manipulācija. Gada pārskatā šādi definētas pozīcijas nemaz nav. Ir “rezerves”, kas būtībā 2020.gadā bija 4,98 milj.EUR, un 2021.gadā samazinājušās līdz 4,87 milj.EUR, bet visus turpmākos gadus šī pozīcija nav mainījusies tieši necik. Un tad ir pozīcija “Naudas līdzekļi perioda beigās”. Tie, kas kaut cik saprot no uzņēmējdarbības un grāmatvedības zinās, ka šis rādītājs ir tehnisks, jo jāuzskaita visi uzņēmuma līdzekļi, tajā skaitā nauda pārskata gada beigās. Šis rādītājs maz ko pasaka par uzņēmuma veiksmīgu vai neveiksmīgu saimniekošanu. Un arī šajā pozīcijā atkal jau jāatgriežas uz 2020.-2021.gadu, kad tieši apgrozījuma pieauguma iespaidā šī summa strauji palielinājusies no 2 uz 5 milj.EUR un tad turpina staigāt, ap 6-7 milj.EUR. Tātad manipulācija, piesaucot skaitļus, kas atrauti no kopējās analīzes nekā neatspoguļo uzņēmumam būtisko.
“nav lūgusi nevienu centu no pašvaldības budžeta, bet pat izmaksājusi dividendes.”
Manipulācija. Ja paskatāmies pirms šī minētā 2021.-2024.gadu perioda, tad arī iepriekš līdzīgā 4 gadu periodā slimnīca nav saņēmusi pašvaldības dotācijās nevienu centu. Tātad K.Smilgas laikā nekas nemainījās, vienkārši fakts, kas pasniegts tendenciozi.
Slimnīca tiešām ir izmaksājusi dividendes pašvaldībai šajā periodā, bet tikai vienu gadu 50 tūkst. EUR apmērā 2023.gadā, kurā slimnīcai bija 143 tūkst. EUR zaudējumi! Tātad tas darīts būtībā uz iepriekšējo periodu peļņas rēķina. Katrā ziņā, šādu dividenžu apmēru viennozīmīgi nevar uzskatīt par panākumu, bet vairāk paceļ jautājumu, kādam nolūkam kapitāldaļu turētājs – pašvaldība – lēmis par šādu dividenžu izmaksu zaudējumu gadā.
Secinājumi
K. Smilga izvēlējies pasniegt finanšu rādītājus, kas vai nu neatspoguļo uzņēmuma darbības būtiskos rādītājus vai summējot tādos laika nogriežņos, kas noslēpj pašreizējās problēmas. Ir ļoti labi būt kompetentam uzņēmuma finanšu rādītājos, bet K.Smilga šīs zināšanas izmanto realitātes sagrozītai attēlošanai.
Slimnīcas finanšu rādītāju salīdzinājums
Ja Jums Jelgava – Rīt darbs liekas vērtīgs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:
Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!
Pēc publikācijas par Jelgavas tirgus afēru no atsaucīgiem jelgavniekiem saņēmām vēl materiālus, kas detalizētāk atspoguļo notikušo. Esam atbildīgi tiem izrakušies cauri, lai pastāstītu jums būtisko. Ja gribat redzēt, kuri pašvaldības darbinieki visvairāk bija iesaistīt Jelgavas tirgus afērā, ja gribat zināt, kā tiesas sēdē melo Andris Rāviņš, tad lasiet tālāk.
Kas bija shēmas izpildītāji no pašvaldības puses?
Viens no materiāliem, ko saņēmām ir Jelgavas tirgus, SIA (turpmāk JT) dalībnieku sapulču protokoli. Tajā redzami gan pieņemtie lēmumi, gan personas, kas piedalījušās to sagatavošanā un pieņemšanā.
Shēmā viens no izšķirošajiem brīžiem ir 29. jūlija JT dalībnieku ārkārtas sanāksme. Atgādināsim, ka 28. jūlijā dome lēma piesaistīt 800 000 eiro JT pamatkapitālam no Vladimiram Šalajevam piederoša uzņemuma ERA2K TT, bet pēc Pārresoru koordinācijas centra iebildumiem sapratuši, ka tas nebūs likumīgi, izsludināja ārkārtas sēdi 29. jūlijā un svītroja gan šo summu, gan ERA2K TT kā investoru no lēmuma, lai dotu 2 nedēļas laika – minimālu iespēju pieteikties arī kādam citam investoram un novērstu pretrunas ar likumu. Par to vairāk varat lasīt mūsu pirmajā rakstā par Jelgavas tirgu.
29. jūlija dalībnieku sanāksmē apstiprina JT darbības stratēģiju, kuru neapstiprinātu jau kā pamatojumu paspēja izmantot 28. jūlija domes lēmumā. Bet daudz svarīgāk, pamatojoties uz 28. jūlija domes sēdes lēmumu, kas 29. jūlijā jau tika grozīts, šajā sanāksmē lemj palielināt JT pamatkapitālu par 800 000 eiro.
Vēl nenoskaidrota detaļa ir, vai lēmums palielināt pamatkapitālu pieņemts tieši pirms vai pēc domes sēdes. Sanāksmes protokols liecina, ka sanāksme sākta 14:30, bet domes sēde arī bijusi pēcpusdienā. Ja pirms, tad tas darīts negodprātīgi, steigā pieņemot lēmumus, zinot, ka paši lēmuma pieņēmēji virza domes balsojumam atcelt priekšnosacījumu šim lēmumam. Ja pēc, tad JT sanāksmes lēmums nav juridiski pamatots, jo domes lēmums jau ir grozīts.
JT dalībnieku sanāksmju protokolu apkopojums atspoguļo atbildīgo personu iesaisti lēmumu pieņemšanā afēras īstenošanai.
Lija Golubeva, Jelgavas pašvaldības Centrālās pārvaldes Pašvaldības īpašumu departamenta Ekonomikas nodaļas vadītāja, attēls no Facebook
Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pašvaldības Centrālās pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos, attēls no jelgava.lv
Aira Krastiņa, Jelgavas pašvaldības Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece, attēls no Facebook
2016. gada 28. jūlija domes sēdē, kuru vadīja A.Rāviņš, lēmumprojektu par ERA2K TT piesaistīšanu un JT pamatkapitāla palielināšanu sagatavoja L.Golubeva un ziņoja I.Škutāne. Uz opozīcijas deputāta Saulveža Šalājeva (tolaik ievēlēts no partijas Reģionu Alianse) jautājumu, kādas balsstiesību daļas JT investors iegūs šī darījuma rezultātā, I.Škutāne atcirta, ka tas nav domes, bet gan kapitālsabiedrības (JT) dalībnieku sapulces kompetencē un ka par to lemj domes priekšsēdētājs. Savukārt A. Rāviņa atbilde bija vienkārša, pārfrāzējot – es par to atbildu un viss. Visi apstākļi gan liecina, ka investora iemaksājamā summa noteikta apzinoties, ka tādejādi ERA2K TT iegūs vairākumu balsu, bet deputātiem šo informāciju apzināti neizpauda. Iemesls tieši šāda apmēra ieguldījumam pamatkapitālā lēmuma projektā nav skaidrots.
Irēna Škutāne, Jelgavas pašvaldības Centrālās pārvaldes izpilddirektore, attēls no jelgava.lv
Savukārt 29. jūlija sēdi jau vada Rita Vectirāne. Diskusijās iesaistās vienīgi I. Jakovels, kura ierosinājumus par tirgus iekārtojumu noraidīja V.Ļevčenoks un R. Vectirāne, bet kaut kādā veidā I. Jakovels pretstatā iepriekšējās dienas balsojumam bija guvis pārliecību balsot par.
Jelgavas domes balsojumi par privātā kapitāla piesaisti pašvaldības SIA “Jelgavas tirgus”.
Investoru iebīdīšanas pēdu slēpšana
Ekonomisko lietu tiesas sēdē 2023. gada 26. janvārī liecināja gan toreizējais domes priekšsēdētājs A. Rāviņš, gan kādreizējais ilggadējais Jelgavas tirgus SIA (JT) vadītājs Valdis Labanovskis. Viņu liecības būtiski atšķīrās runājot par to, kā tika V. Šalajevs tika ierādīts kā investors un kādā veidā V. Šalajeva uzņēmums iemaksāja pašvaldības noteikto summu. Sekojoši ieskats A. Rāviņa pratināšanā.
Aizstāvības advokāts (turpmāk – AA): Kā V. Šalajevs un Uldis Laizāns iesaistījās projektā?
Andris Rāviņš (turpmāk – AR): Mēs šo projektu mēģinājām realizēt vairākkārtīgi, jo tirgus situācija gan būvniecībā, gan remonti – tie bija ļoti nepieciešami un mēs, dome, nolēmām, ka par cik tas nav pašvaldības pienākums un uzdevums tirgus kā institūcijas saglabāšana un darbība. Bet tirgus, protams, ir gan estētisks, gan sociāls jautājums. Līdz ar to pirmajā cēlienā mēs neguvām atbalstu privātā investora piesaistei. Tad tirgus direktoram Labanovska kungam tika uzdots uzdevums meklēt jaunos investorus, kas varētu piedalīties šī projekta realizācijā, jo pašvaldība savus līdzekļus nevarēja atļauties ieguldīt tirgus attīstībā. Līdz ar to bija nepieciešams privātais investors un tad arī tirgus direktoram tas tika uzdots – meklēt un skatīties.
[…]
AA: Kāda bija šo investoru piesaistes procesā loma SIA Jelgavas tirgus valdes loceklim V. Labanovskim?
AR: Nu, viņam bija uzdevums meklēt investoru, jo mēs arī bijām tādās, nu, pārdomās, ko darīt. Un skatījāmies ārzemju pieredzi, sadraudzības pilsētu praksi par tirgus kā tāda esamību. Un nonācām pie pārliecības, ka katrā pilsētā ir šie tirgi, katrā pilsētā ir šīs institūcijas, kuras pilsētas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgas un, protams, tad tas vizuālais izskats, kas šobrīd jau apstājoties projektam 6 gadus. Viņš ir vienkārši drausmīgs. Viņš ir vienkārši drausmīgs un līdz ar to mums ir viena vēlme – šo visu atjaunot un šo projektu realizēt.
AA: Vai iniciatīva piesaistīt kaut kādus konkrētus investorus Jelgavas tirgum nāca no V. Labanovska puses?
AR: Nu, tas viņam bija uzdevums un viņš arī mums lika priekšā.
AA: Kaut kādus piedāvājumus…
AR: Kaut kādus piedāvājumus, jā.
Tālāk V. Labanovska pratināšana.
AA: Līdz šiem 2 domes balsojumiem [domāts Jelgavas domes lēmumi par investora piesaisti Jelgavas tirgum – red.], Jūs kaut kādā veidā pazināt Šalajeva kungu?
Valdis Labanovskis (turpmāk – VL): Es atkārtoju mani ar viņu, viņu ar mani iepazīstināja vienā pilsētas mēra pieņemšanā un pirms tam es nebiju ne redzējis, ne dzirdējis.
[…]
AA: Manis nolasītajās 2020. gada 22. maija liecībās Jūs liecināt, ka: “Esmu dzirdējis, ka V. Šalajeva kandidatūru esmu ieteicis Jelgavas domei, taču tā nav taisnība.”
VL: Tur bija tāda tā vēsture: neatceros vairs kurš vērsās pie manis ar šādu priekšlikumu, bet vai nu izpilddirektore vai pats Rāviņš, neatceros. Bet es teicu, ka tā es nedarīšu un tā arī nedarīju, ka viņa kandidatūru, manuprāt, izpilddirektore stādīja priekšā savā uzstāšanās laikā.
AA: Kur notika šāda uzstāšanās?
VL: Tā bija domes sēde. Nezinu, kaut kādu iemeslu pēc gribēja, lai es uzstādu, ka es tādu investoru esmu piesaistījis.
No liecībām tiesas sēdē var secināt, ka no sākta gala A. Rāviņš un I. Škutāne centušies pasniegt, ka V.Šalajevs kā investors uzradies ne pēc viņu iniciatīvas, bet gan V. Labanovska. Mums atliek tikai vaicāt: kāpēc A. Rāviņam un I. Škutānei bijis tik svarīgi slēpt savu tiešo darbību V. Šalajeva iesaistīšanā? Vai tad parasti politiķis negribētu publiski lepoties ar to, ka pilsētai personīgi piesaistījis investīcijas?
Kā nopirkt pašvaldības uzņēmumu ar zilu gaisu?
Tiesā V. Šalajevu un U. Laizānu ne tikai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet arī Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana mantkārīgā nolūkā. Apsūdzība ir par to, kā V.Šalajevs ieguva kontroli nevis reāli ieguldot naudu uzņēmumā, bet uz riņķi izgriežot naudu starp 3 uzņēmumiem. Ko par to tiesā saka A. Rāviņš?
Prokurore: Par to summu, tātad 800 000 – kas to summu noteica, vai tā bija pašvaldības noteikta summa?
AR: Jā, tā bija pašvaldības domes sēdē noteiktā summa, kas bija jāpiesaista.
Prokurore: Vai šī summa tika vairākos maksājumos vai vienā veikta?
AR: Nu, man liekas, ka vienā. Apgalvot nevaru, bet man liekas, ka vienā. Es drīkstu paskatīties dokumentos?
Prokurore: Ja Jums ir dokumenti, tad jā, bet tas jau tiesai…
AR: Nu man tak izraksti vienkārši…
Tiesnese: Piezīmes liecinieks drīkst paskatīties.
[šķirsta papīrus]
AR: Jā, simtprocentīgi šajā Jelgavas tirgus pirmajā dalībnieku sapulcē apmaksāts 911 245 eiro.
Andris Rāviņš
Interesanti, ka no prokurores puses nesekoja jautājumi, lai precizētu, uz kuru dalībnieku sanāksmi konkrēti atsaucas A.Rāviņš un kas šī ir par summu, ja līdz šim tika runāts par 800 000 eiro. Varam tikai minēt, ko A. Rāviņš domājis ar teikto. JT dalībnieku sanāksmju protokoli skaidri un gaiši parāda, ka minētie 800 000 eiro tika pārskaitīti vairākos maksājumos pa 160 000 eiro un pēdējais maksājums veikts 2017. gada janvārī. Dalībnieku sanāksmes vadīja un protokolus parakstīja pats A. Rāviņš. Pēc katra šī maksājuma V. Labanovskim bija uzdevums šo kapitālā daļu iemaksu reģistrēt komercreģistrā, lai, spriežot pēc I. Škutānes skaidrojuma, to izmantotu kā “neapgāžamu” apliecinājumu tam, ka nauda ir iemaksāta.
Protokoli (03.10.2016 dalībnieku sanāksme) skaidri parāda, ka nauda ar 160 000 eiro pārskaitījumiem tajā pašā laika periodā tikusi pārskaitīta JT un La Tirgi Jelgava kopīgi nodibinātajam uzņēmumam Termināla tirgus, SIA.
Vienīgais veids kā A.Rāviņš varēja iegūt nosaukto specifisko summu ir, apzināti pasniedzot, ka skaitlis, kas iegūts saskaitot JT agrākā pamatkapitāla summu 751 245 eiro ar iemaksāto pirmo maksājumu 160 000, ir kaut kā relevants, runājot par investora iemaksājamo kopsummu (800 000 eiro). Tā vien šķiet, ka A. Rāviņam īsti nav skaidrs, ka ikdienā publiskajā komunikācijā piekoptā prakse izteikties neskaidri un maldinoši ir kaut kā lietderīga tiesas sēdē, kur pusēm ir pieejami dokumentāli pierādījumi. Vēl jo vairāk, saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 300. pantu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā var piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Savukārt V.Labanovska notikušā apraksts sakrīt ar informāciju JT dalībnieku sanāksmju protokolos.
AA: Tad kāda bija Jūsu loma pēc tam, kad šis investors tika izvēlēts?
VL: Mana un otra, piespēlētā valdes locekļa loma bija tāda, ka investora investīcijas izpaudās tādejādi, ka viņš piecos maksājumos gulda iekšā naudu, kura gala beigās bija lielāka par tirgus bilances vērtību un tādā veidā ieguva kontrolpaketi.
AA: Gulda naudu kur?
VL: Guldīja pēc dalībnieku sapulces lēmuma ar Rāviņa kungu. Neatceros, dokumentiem jābūt visiem lietā ir – ka viņš gulda iekšā, ieskaitīja to naudu Jelgavas tirgus kontā, kurš nekavējoties bija jāpārskaita uz nākošo firmu.
AA: Kas tie par visiem dokumentiem un kādā lietā viņi ir?
VL: Es domāju, ka ir, jo man nekādu dokumentu nav, jo viss tika dokumentāli fiksēts, ka no Šalajeva kunga firmas viņš ieskaitīja, es neatceros, no kuras savas firmas, bet ieskaitīja 5 maksājumos katru reizi 160 000.
AA: Kur ieskaitīja?
VL: Jelgavas tirgum. Un noteikums bija tūlīt to naudu toreiz ieskaitīt arī nākošajā bankā. Un kad tas tika izdarīts 5 reizes, un katrs šis maksājums tika reģistrēts uzņēmumu reģistrā, kamēr šī summa sasniedza 800 000 eiro, kas bija vairāk nekā JT bilances vērtība.
[…]
VL: Tās problēmas radās tad, kad 2017. gada beigās, 2018. gada sākumā zvērināts revidents saskaņā ar saviem revīzijas noteikumiem, likumiem pievērsa uzmanību un tur bija vairāki punkti, galvenais, kam pievērsa uzmanību, ka nevar izsekot šai naudai, jo Šalajevs atteicās sniegt informāciju.
Revidenta ziņojumā par Jelgavas tirgus, SIA gada pārskatu par 2017. gadu redzam komentāru, ka revidenti nevarēja pārliecināties par uzņēmuma bilances vērtību, jo nevarēja iegūt informāciju par bilances pozīciju ,,Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā” EUR 800 000 vērtībā jeb naudu, kas pārskaitīta, it kā jaunā tirgus attīstībai, iegūstot 47% daļas uzņēmumā Termināla tirgus, SIA.
Dibinot Termināla tirgus, SIA, 2016. gada 5. oktobrī JT noslēdza līgumu ar La Tirgi Jelgava, nosakot, ka JT pamatkapitālā jāiemaksā 800 000 eiro 7 mēnešu laikā un La Tirgi Jelgava jāiemaksā 900 000 eiro 13 mēnešu laikā. Apskatot Termināla tirgus gada pārskatu (05.10.2016-31.12.2017) redzam, ka parādās neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā 720 000 eiro vērtībā, lai gan minētie termiņi līdz 2017. gada beigām jau bija pagājuši. Apskatot ERA2K TT, SIA gada pārskatu (15.07.2016.-31.12.2017.) redzam, ka uzņēmuma saistībās parādās ilgtermiņa aizņēmums 777 927 eiro apmērā. Diemžēl ar publiski pieejamo informāciju nav iespējams pierādīt, kā aplis noslēdzas ar pārskaitījumiem no Termināla tirgus, SIA uz ERA2K TT, SIA, bet ceram, ka tas ir darbs, ko paveikuši izmeklētāji, lai pierādītu šo shēmu tiesā.
Kāpēc par tirgus projekta izstrādi maksā Jelgavas tirgus nevis Termināla tirgus?
Vēl viens interesants fakts parādās 2017. gada 30. jūnija dalībnieku sapulces protokolā, kur V.Šalajevs ziņo, ka jaunā tirgus tehnoloģiskā uzdevuma izstrādei pakalpojuma sniedzējam bijis steidzami jāiemaksā avanss 10 000 EUR, tāpēc V.Šalajevs aizdevis naudu JT no sava uzņēmuma (ERA2K TT), jo JT neesot līdzekļu. Saskaņā ar I. Škutānes teikto: “SIA “Termināla tirgus”, kuras izveides mērķis un vienīgais uzdevums ir realizēt izstrādāto jauna tirgus izveidošanas koncepciju, piesaistīt nepieciešamo finansējumu, organizēt, pasūtīt un vadīt būvniecības darbus, kā arī apsaimniekot izbūvēto infrastruktūru un būves”.
Ņemot šo vērā rodas jautājumi – kāpēc līdzekļi šim darbam tiek ņemti no JT? Kā tas nākas, ka mazāk nekā pus gadu pēc tam, kad piesaistīti 800 000 eiro un tie pārskaitīti Termināla tirgus, SIA ( un vēl 900 000 eiro no La Tirgi Jelgava) tieši jaunā tirgus projekta izstrādei, ir nepieciešams steidzams aizdevums 10 000 eiro apmaksai? Kur palikuši iemaksātie 1,7 miljoni eiro tirgus attīstībai, ka steidzami jāaizņemas 10 000 eiro? Vadoties pēc JT dalībnieku sanāksmju protokoliem, vienīgie taustāmie darbi, kas līdz tam ir veikti, ir pāris graustu nojaukšana topošajā tirgus teritorijā, kas patērējuši pavisam mazu daļu no kopā it kā piesaistītajiem līdzekļiem uz to brīdi.
Vēršanās pret žurnālistiem
Vēl 2019. gadā, kad nebija uzsākta kriminālizmeklēšana šajā lietā, izpilddirektore I. Škutāne uzskatīja, ka efektīvākā metode pret mediju un iedzīvotāju ziņošanu par šiem lēmumiem ir uzbrukums, un pieprasīja vietējam laikrakstam Zemgales Ziņas publicēt viņas komentāru, ka laikraksts ir paudis nepatiesas ziņas par šo naudas karuseļa afēru, pasniedzot situācijas skaidrojumu tādu, kādu to bija iecerējuši shēmotāji un kādam jārodas no publiski redzamās informācijas. Tomēr tiesas process un dokumenti atklāj pavisam citu ainu. Atliek cerēt, ka lietas izmeklēšana ir ieguvusi nepieciešamos dokumentus no ERA2K TT un Termināla tirgus un tiesai tikai atliek izdarīt secinājumus, jo kā izklāstām šajā rakstā, ir daudz norāžu par to, kā nauda patiesībā ir plūdusi.
Savukārt 2023. gada 26. janvāra tiesas sēde uzsākās pavisam neparasti. Aizstāvības advokāti izvirzīja prasību, ka šajā sēdē nevar piedalīties Zemgales Ziņu žurnālists Gaitis Grūtups. To pamatoja sakot, ka aizstāvība, iespējams, viņu varētu izsaukt par liecinieku, tāpēc viņa dalība sēdē varētu ietekmēt viņa liecību. Tā kā aizstāvības advokāti tā arī neizsauca G. Grūtupu par liecinieku, daudz ticamāks skaidrojums ir, ka patiesais mērķis bija nepieļaut vietējās preses dalību tiesas sēdē, kurā pratina A.Rāviņu.
Ko tālāk?
Uzskatām, ka par Jelgavas pilsētai nodarītajiem zaudējumiem, īstenojot Jelgavas tirgus slēptu privatizāciju, jāatbild ne tikai politiski A. Rāviņam (par ko jau ir parūpējušies vēlētāji), bet visiem šajā shēmā aktīvākajiem pašvaldības darbiniekiem, it sevišķi I. Škutānei, un darba attiecības ar viņiem nekavējoties ir jāpārtrauc.
Jelgava – Rīt
Izņēmums var būt vienīgi personas, kas var pierādīt, ka par šo shēmu ir laicīgi ziņojuši kā trauksmes cēlēji atbildīgajām iestādēm, ja tādi bijuši.
Ar detaļām no iegūtajiem dokumentiem esam arī papildinājuši Jelgavas tirgus afēras 1. daļas rakstu, kurā parādām, kā A.Rāviņa vadītā dome jau gadu desmitiem sadarbojās ar attīstītājiem, kas iesaistīti cigarešu kontrabandas naudas atmazgāšanā, un V. Šalajeva lomu. Šajā stāstā paliek vēl viena epizode, kurā iedziļināties kādā sekojošā publikācijā – vecā tirgus zemes notirgošana SIA Kulk.
Mūsu misija ir izgaismot negodprātīgo rīcību Jelgavā un novadā, tāpēc, ja jums ir vēl kāda informācija par iestāžu nelikumībām vai kas cits noklusēts, par ko ir jāzina sabiedrībai, rakstiet mums Facebook lapā vai uz e-pastu jelgavarit@gmail.com!
Ja Jums liekas vērtīgs šāds darbs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:
Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!
Sigareti, spirt, Jelgava jeb kā iztirgot pilsētu kontrabandistu grupējumam
Ļoti iespējams septembrī durvis vērs Jelgavas jaunais tirgus pie dzelzceļa stacijas. Šis tirdzniecības centrs ir izcili novietots, lai notvertu cilvēku plūsmas no sabiedriskā transporta – tas atrodas tieši starp auto stāvlaukumiem un dzelzceļa peroniem, kā arī pilsētas attīstības plāns paredz tam līdzās būvēt vēl autoostu. Neapšaubāmi, jelgavnieki ir pelnījuši kaut ko daudz labāku par apzināti līdz kliņķim nolaisto pilsētas kauna traipu, kas ir pašreizējais tirgus. Bet jaunā tirgus tapšana ir vēl viens kauna traips pilsētai, kas atklāj līdzšinējās varas saites ar noziedzīgiem tīkliem. Šis ir labs brīdis atskatīties, kā esam šeit nonākuši.
Hronoloģija
2015. gads
Tikko pabeigta ielu sakārtošana ap staciju 8,2 milj EUR vērtībā – ir sperts plats solis, lai varētu īstenot vienu no galvenajiem pilsētas attīstības plāna darbiem – pārcelt tirgu un autoostu pie vilcienu stacijas, veidojot multimodālu satiksmes termināli kopā ar tirdzniecības un izklaides centru. Par radušos iespēju vislabāk zina pilsētas vadība, kuru galvās kaļas plāni, lai šo iespēju nepalaistu garām.
2016. gads
Maijā domes sēdē nodots domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa virzīts lēmums par zemes gabalu Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a nodošanu uz 30 gadiem nomā pašvaldības uzņēmumam Jelgavas Tirgus, SIA (turpmāk – JT), lai tur ierīkotu jaunu tirgu. Opozīcija vēl nenojauš, kas ir padomā pilsētas vadībai un lēmumu atbalsta visi domes deputāti. Kā vēlāk norādīs VARAM ministrs, domei šādā gadījumā bija jārīko publiskas nomas tiesību izsole.
Pēc šī veiksmīgā sākuma 15. jūlijā Vladimirs Šalajevs nodibina uzņēmumu ERA2K TT, SIA, caur kuru no Jelgavas pilsētas plāno pārņemt kontroli pār uzņēmumu JT. Secināms, ka burti “TT” uzņēmuma nosaukumā ir “termināla tirgus”. Tajā pašā dienā nodibināts uzņēmums, caur kuru tiks iepludināta rēzekniešu grupējuma nauda – La Tirgi Jelgava, SIA, kurā V. Šalajevam pieder 16% bet Uldim Laizānam 84%. Nedaudz vēlāk sīkāk uzzināsim kas ir Uldis Laizāns un viņa sabiedrotie, kas finansē tirgus projektu. Viss ir sagatavots un nu atliek tikai noprivatizēt JT.
19. jūlijā domei no JT nosūtīta Valda Labanovska parakstīta vēstule ar priekšlikumu palielināt JT pamatkapitālu, ERA2K TT iemaksājot 800 000 eiro.
Uz 28. jūlija domes sēdi virza lēmumu par investora SIA ERA2K TT iesaisti SIA Jelgavas tirgus, lai īstenotu tirgus būvniecību. Ar SIA Jelgavas tirgus pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem tiek izvirzīti nosacījumi investoram – piedalīties ar 800 000 eiro un nodrošināt, ka trīs gadu laikā tirgus no tagadējās vietas tiek pārcelts uz jauno vietu Zemgales prospektā 19A līdzās ar tirdzniecības centru un autoostu. Visas kapitāldaļas jaunajam SIA Jelgavas tirgus dalībniekam būs jāapmaksā līdz 2017. gada 28.februārim. Jautāsiet, kāpēc tieši 800 000 eiro? Tāpēc, ka tirgus pamatkapitāla vērtība bija 751 245 eiro, līdz ar to šis nosacījums jau paredzēja pārņemt kontroli pār Jelgavas tirgus, SIA.
Troksni par lēmumprojektu saceļ mediji un iesaista Pārresoru koordinācijas centru, kura atbildībā bija uzraudzīt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību. PKC norādija, ka lēmumprojekts ir pretrunā ar Komerclikumu, kamēr domes deputāts, kas pašvaldībā tolaik bija arī galvenā projektu ieviešanas speciālista amatā, Vilis Ļevčenoks (ZZS) mierināja, ka pašvaldība labi zina, kas ir piesaistītais investors.
Vilis Ļevčenoks: Tas nav nekāds ofšors, kam grūti noteikt īpašnieku.
28. jūlijā dome pieņem lēmumu piesaistīt ERA2K TT un palielināt pamatkapitālu par 800 000 eiro , par balsojot S.Stoļarovam, V.Grigorjevam (Saskaņa), V. Ļevčenokam, R. Vectirānei, A. Garančam, D. Oltei, M. Buškevicam (ZZS), J.Strodam (NA) un A. Rublim (V). Pēc Pārresoru koordinācijas centra vēstules Jelgavas dome 29. jūlijā sasauca ārkārtas sēdi, lai labotu šo lēmumu, no tā izslēdzot SIA «ERA2K TT» kā pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Jelgavas tirgus» investoru un investīciju 800 000 eiro.
Šo lēmumu pamatojumā atsaucas, ka JT 2016.-2021. gada darbības stratēģija paredz strādāt pie tirgus pārvietošanās jaunā teritorijā, bet pašu stratēģiju apstiprina tikai 29. jūlijā JT ārkārtas dalībnieku sapulcē.
Dome dod 2 nedēlas no 1. augusta – iespēju pieteikties vēl kādam potenciālam investoram, lai likuma burts būtu ievērots. 1. augustā Jelgavas dome arī noslēdz valsts nodoto zemes gabalu nomas līgumu ar JT.
6.septembrī JT dalībnieku sapulcē apstiprināja investoru un, kāds pārsteigums, izvēlējās jau sākotnēji iecerēto investoru ERA2K TT, sacerot formālu pamatojumu, kāpēc iespēju attīstīt tirgu un autoostu nedot vietējiem uzņēmējiem – Igatei. Viens arguments ir, ka Igate min ES fondu līdzekļus piesaisti, bet otrs, ka ERA2K TT jau ir gatavas vizualizācijas, kamēr Igatei tikai iezīmētas funkcionālās zonas. Jāpiezīmē, ka V. Šalajevs piesaistīt arhitektus varēja, jo shēmu gatavoja jau mēnešus iepriekš un sadarbību mēģināja izstumt cauri ar domes lēmumu bez nekāda konkursa, kamēr Igatei bija pāris nedēļu garš termiņš.
Sākotnējā tirgus, tirdzniecības centra un autoostas vizualizācija no ERA2K TT, SIA. Autori: Statio Arhitektūra.
Pamatojoties uz JT dalībnieku sapulces lēmumu 3. oktobrī (I.Škutāne gan apgalvo, ka tas noticis 6. oktobrī) JT un La Tirgi Jelgava, SIA noslēdz līgumu par Termināla tirgus, SIA dibināšanu. 5. oktobrī šīs puses noslēdz arī dalībnieku līgumu, kas paredz, ka JT turpmākajos 7 mēnešos pārskaitīs 800 000 eiro uz Termināla tirgus, SIA un šajā pašā dienā reģistrē Termināla tirgus, SIA uzņēmumu reģistrā. Tajā pašā dienā, 5. oktobrī, JT noslēdz jaunajam tirgum paredzēto zemes gabalu apakšnomas līgumus ar Termināla tirgus, SIA pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā dome tos iznomāja JT. 17. un 18. oktobrī zemesgrāmatā nostiprina Termināla tirgus, SIA šīs zemes gabalu apakšnomas tiesības.
Kad bija nodibināts Termināla Tirgus, SIA, tad varēja sākt griezt naudas karuseli. Kā liecinājis V.Labanovskis 800 000 eiro, kas Jelgavas tirgum bija jāiemaksā Termināla tirgus pamatkapitālā veido tā pati investora iemaksātā nauda JT kontā (800 000 EUR). It sevišķi šādas aizdomas paustas tāpēc, ka summa pārskaitīta 5 piegājienos pa 160 000 EUR, kas tūlītēji bija jāpārskaita Termināla tirgus, SIA, kad principā tā varēja būt tā pati nauda laista pa riņķi (par ko liecina vēlāk V.Labanovska sniegtās liecības izmeklētājiem) starp uzņēmumiem un līdz šim nav pierādīts, ka tā patiesi ieguldīta tirgus būvēšanā. Termināla tirgus, SIA kontrolējošo daļu veido tam pašam Uldim Laizānam piederošā La Tirgi Jelgava, SIA, kas iemaksā 900 000 EUR pamatkapitālu.
V.Labanovskis tiesā apgalvo, ka Jelgavas tirgum iemaksājamā summa 800 000 EUR no ERA2K TT, SIA nākusi 5 atsevišķos pārskaitījumos pa 160 000 EUR, kas uzreiz pārskaitīti tālāk Termināla tirgus, SIA. Par šīm un citām mahinācijām, kuru rezultātā kontroli pār Jelgavas tirgus, SIA zaudēja Jelgavas pilsēta, ir atsevišķa tiesvedība.
2017. gads
Līdz 21. februārim ir iemaksātā (vai izrotēta) minētā summa, izpildot šo pašvaldības uzstādīto nosacījumu. Ja pašvaldības izpilddirektore I. Škutāne uzstāj, ka nav pamatoti sagaidīt, ka pašvaldība uzrauga pašu izvēlēta investora līdzekļu izcelsmi, tad bankām gan ir likumos ierakstīti pienākumi pārbaudīt naudas izcelsmes legalitāti. Pēc šiem darījumiem Swedbank atsaka turpmāk sniegt pakalpojumus JT un uzņēmumam jāmeklē cita banka.
Tagad, kad V. Šalajevam ir vairākums daļu JT, ir dotas visas iespējas rīkoties ar tā īpašumu. Jau šajā brīdī ir zaudētas pašvaldības galvenās iespējas ietekmēt tālāk notiekošo – zemes nomas tiesības turpmāk varētu izbeigt tikai caur vairākām tiesvedībām, kas nespējīgās tiesu sistēmas dēļ visticamāk ilgtu pat 10 gadus. Kontrole pār tirgus uzņēmumu ir zaudēta.
Afēristi neatrod kopīgu valodu ar ilggadējo JT valdes priekšsēdētāju V. Labanovski un 2018. gada 10. aprīlī A. Rāviņš un V. Šalajevs viņu atceļ no amata. V. Šalajevs pats ieņem šo amatu un valdē joprojām paliek citās afērās figurējušais Rauls Kreicbergs.
2019. gads
Būvvalde izsniedz attīstītājiem būvatļauju un varētu domāt, ka būvniecība teju sāksies.
Tomēr, kad dotie 3 gadi ir iztecējuši, JT nāk pie domes pēc vēl 3 gadu pagarinājuma. Visi ZZS un Saskaņas deputāti to atbalsta. Par termiņa iztecēšanu I. Škutāne atrunājas, ka kavēšanās iemesls ir lokālplānojuma izstrāde, lai gan biedrība JA skaidro, ka tas nevarēja būt pamats kavējumiem.
Termināla Tirgus, SIA iekuļas nepatikšanās, jo nav deklarējis uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Ir mainījušies noteikumi, kuru dēļ paliek sarežģītāk slēpt patiesos īpašniekus aiz savirknētiem uzņēmumiem.
Jelgavnieki nesnauž un 2019. gada oktobrī nāk klajā ziņa, ka pēc pilsoņu iensiegumiem pret tā saucamajiem investoriem ir ierosināta krimināllieta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIX nodaļas – noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā – sākts maija vidū.
Labi gan, ka iesaistītie investorus jau no sākta gala pasnieguši kā zināmus, nevis slēptus ofšoros, savukārt alternatīvo vietējo uzņēmumu kā investoru “noairēja” ar argumentu, ka Šalajeva nauda ir vairāk saskaņā ar pašvaldības plāniem nekā Igates minētais nolūks piesaistīt ES finansējumu tirgus izbūvei. Ministrija tālāk skubina policiju rīkoties, nododot tai savā pārbaudē iegūto informāciju.
Jūlijā bija iztecējis jau par 3 gadiem pagarinātais termiņš tirgus būvniecībai. Pagājuši 6 gadi, bet tirgus kā nav, tā nav. JT pārņēmušie afēristi atkal nāca prasīt termiņa pagarinājumu par vēl 3 gadiem, attaisnojoties ar sarežģījumiem, ko izraisījuši kriminālprocess, COVID sekas un nesen aizsācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Pret kriminālprocesu kā pamatotu attaisnojumu iebilst Par! deputāti. Par! deputāti piekrīt balsot par pagarinājumu tikai par 2 gadiem, jo termiņa nepagarināšanas gadījumā būtu vajadzīgas divas secīgas tiesvedības, kas nozīmētu, ka tikšana pie jauna tirgus un autoostas atliekas potenciāli par 10 gadiem. Rezultātā lēmumu atbalstīja ZZS deputāti, Jurijs Strods (NA) un Par! deputāti.
Pamazām turpinās tirgus būvniecības darbi un tāpat arī velkās tiesvedība. Noklausoties tiesas sēžu ierakstus, apsūdzība liekas pavirša un tiesas sēžu norise vairāk atgādina darba imitāciju.
Tāpat vilcinās tirgus pabeigšana – 2024. gada jūlijā dome pagarina termiņu līdz 2025. gada 1. janvārim, bet kad tuvojas šis termiņš, 2024. gada decembrī dome pagarina termiņu līdz 2025. gada 30. aprīlim par šo balsojot ZZS deputātiem, J.Strodam un Par deputātiem.
Šodiena
Tirgus būvniecību īsteno jau cits uzņēmums – Rēzeknē reģistrētais JLa Developers, PS. 2025. gada 11. jūlijā VID lēmis apturēt saimniecisko darbību un aizliegt veikt darījumus uzņēmumam Termināla Tirgus, SIA. Kam īsti pieder tirgus ēkas un kurš uzņēmums organizēs saimniecisko darbību nav skaidrs arī domes deputātiem. Jaunā tirgus ēka tā arī nav nodota ekspluatācijā līdz 2025. gada 30. aprīlim un 9 gadu laikā nemaz nav uzsākti darbi pie autoostas izbūves, kas bija galvenais mērķis, kāpēc valsts šos zemes gabalus nodeva Jelgavas pilsētas rīcībā.
Jupatovkas iela 3A, Rēzeknē – ēka, kurā reģistrēta pilnsabiedrība JLa Developers
Tik tālu ir notikumu atstāstījums ar Jelgavas tirgus privatizācijas shēmu, bet, lai saprastu, kas patiesībā notiek, jāpalūkojas dziļāk uz personām, kas iesaistītas.
Lomas
Apkopojot uzņēmumu reģistra datus var skaidrāk saprast iesaistīto pušu sasaisti un vizualizēt plašos uzņēmumu tīklus, kuru mērķis ir ne tikai sadalīt ietekmi pār īpašumiem, bet arī saduļķot kopainu ikdienišķākam vērotājam.
Dalības (nepārtrauktas līnijas) un amati (pārtrauktas līnijas) uzņēmumos saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem. Gadījumā, kad personai ir gan dalība uzņēmumā, gan amats, norādīta tikai dalība. Likvidēti/reorganizēti uzņēmumi ar pārtrauktu kontūru. Vēsturiskā dalība, amati slīprakstā. Radniecības un citas partnerības (punktotās līnijas) norādītas balstoties uz publiski neapstiprinātu informāciju.
Tāpat arī Pilsētas pasāžas un jaunā tirgus projektos var pieņemt, ka V. Šalajevs ir pārstāvējis un pārstāv A. Rāviņa intereses. Lai gan Jelgavā ir bijusi virkne citu privatizācijas shēmu, šiem diviem projektiem kopsaucējs ir investori, kam kājas aug no tās pašas vietas. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu A. Rāviņš kā pašvaldības pārstāvis pieņēma lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībās. Pēc likuma grozījumiem sākot no 2020. gada 1. janvāra šīs pilnvaras ir bijušas Irēnai Škutānei.
Noprotams, ka pašvaldības izpilddirektores I. Škutānes loma ir kārtot shēmu īstenošanu no pašvadības puses atbilstoši likuma burtam, nepievēršot uzmanību likuma garam un sabiedrības interesēm. I. Škutāni 2001. gada vēlēšanās Jelgavas domē ievēlēja no Tautas partijas (TP), kurā iestājās saožot, ka TP rindās ir lielākas iespējas nekā līdzšinējā, ideoloģiski pretējā galā esošajā LSDSP.
Irēna Škutāne
Kā Rāviņa vietniece I. Škutāne kļuva par daļu no varas kodola. Lai gan 2009. gadā vēlētāji Škutāni un viņas kandidātu sarakstu izbrāķēja, Rāviņš viņai kā uzticamam cilvēkam izbrīvēja pašvaldības izpilddirektora vietu, no amata izmetot Gunāru Kurloviču (pašlaik domes deputāts ievēlēts no LRA). 2023. gadā I.Škutānes amata pilnvaras pagarinātas līdz 2028. gadam.
Arī senākā Pilsētas Pasāžas afērā galvenais koordinators darbam ar pašvaldību bija V. Šalajevs. Viņa 2001. gadā reģistrētais uzņēmums Sabiedriskais centrs, SIA bija Pilsētas Pasāžas attīstītājs. 2003. gadā 51% daļu uzņēmumā Sabiedriskais centrs, SIA ieguva Marno J, SIA, un šajā brīdī parādās saikne ar tiem pašiem kontrabandas biznesa investoriem, jo par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūst Uldis Laizāns.
Atgriežoties pie Jelgavas tirgus, galvenais investors jaunā tirgus projektā ir La Tirgi, SIA un patiesā labuma guvējs ir šis pats Uldis Laizāns. U. Laizāns ir uzņēmējs, kam pieder un amatus ieņem virknē uzņēmumu, kas galvenokārt saistīti ar nekustamo īpašumu, autoostu, tirgu un tirdzniecības centru biznesiem. Šajos uzņēmumos vienā vai otrā veidā redzama sadarbība ar Elmāru Laizānu (iesauka Lisij) un Jāni Purniņu. Viņiem kopīgi pieder uzņēmumi un ieņem vadošus amatus viens otra uzņēmumos. Kriminālo aprindu pārzinātāji stāsta kā Uldis un Elmārs Laizāni Rēzeknē pazīstami kā “brāļi bebri”.
Ilgstoši veiksmīgajai rūpalai (Forbes Latvia rakstā detaļās aprakstīts, kā strādāja un kā varas iestādes ilgstoši ignorēja šo shēmu) lūzuma punkts pienāca 2023. gadā, kad Rīgā, Skolas ielas 30 nama pagrabā mājas iedzīvotāji, gatavojoties mājas rekonstrukcijai, atklāja slēptu, aizmūrētu telpu, kurā atradās seifs uz pacelšanas mehānisma, kas to paceļ uz Elmāra Laizāna uzņēmumam INVESTBLOK piederošām telpām pirmajā stāvā, kurā atrodas Jānim Purniņam piederošā uzņēmuma Lumiap, SIA ofiss. Seifā atradās ne tikai lieli daudzumi skaidras naudas, bet arī cigarešu iepakojumu sagataves, kā arī blociņš. Kā min avoti, blociņā bija atrodami “sadarbības partneru” to skaitā politiķu un ierēdņu vārdi – saraksts kam un cik ir samaksāts. Varam tikai iedomāties, kādu ietekmi Latvijā ieguvis tas, kurš tagad šos sarakstus var turēt virs galvas kā Dāmokla zobenu tajā minētajiem politiķiem un amatpersonām, līdzīgi kā ar Epšteina sarakstiem ASV. Un tāpēc kārtīgā shēmotāju pulkā vienmēr varēs atrast bijušos tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kas par labu kalpošanu atalgoti ar siltām, no nodokļu naudas labi apmaksātām darba vietām un turpina ar saviem sakariem palīdzēt kārtot attiecības ar un iegūt informāciju no mūsu apzināti vāji apmaksātajiem, viegli iekārdināmajiem likuma sargiem. Un visdrošākais shēmu partneris ir tas, par kuru tev ir labs kompromats, kas jāslēpj par katru cenu. Bet par to vairāk kādā citā rakstā.
Ja kontrabandas rūpala līdz šim nebija izpelnījusies likumsargu uzmanību, tad pēc šādu materiālu iegūšanas likumsargiem kļuva neiespējami pievērt acis. 2023. gada oktobrī aizturēts, ticami, cigarešu biznesa aizsegs – Valsts policijas pārstāvis, Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas galvenais inspektors Viktors Vaščenkovs jeb pēc iesaukasVitja tolstij.
Bez aizsega šāds bizness pastāvēt nevar, ņemot vērā lielo iesaistīto personu skaitu loģistikā, ražošanā un izplatīšanā. Un kaut vai tāpēc, ka grupējuma izmantotās cigarešu ražošanas iekārtas reiz iegādātas VID konfiscēto mantu izsolē, līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm bija labi zināmas personas, kas īpaši būtu jāuzrauga.
Trauksmes cēlēju ziņojumi, mediju publikācijas un pagraba atradumi rezultējās ar kulminācija 2024. gada decembrī, kad policijas reidi un mantas konfiskācija piemeklēja nelegālo cigarešu ražotnes un noliktavas Ludzā un virkne citu saistīto īpašumu. Mediji ziņoja par vērienīga starptautiska noziedzīgā grupējuma aizturēšanu un Elmāra Laizāna un citu iesaistīto nonākšanu apcietinājumā.
Kontrabandistiem tagad prātā tikai tiesu darbi, bet viņu legālie biznesi (vai drīzāk naudas atmazgāšanas operācijas) turpina darbu. Jelgavas jaunais tirgus slēdz līgumus ar topošajiem īrniekiem un gatavojas vērt durvis septembrī (un, ja ne septembrī, tad tuvākajos mēnešos gan). Tikmēr mums jelgavniekiem jāatrod atbildes uz vairākiem jautājumiem:
Kam kalpojis Andris Rāviņš gadu desmitiem piesaistot Jelgavai visapšaubāmākos investorus – Maskavas domes naudas atmazgātāja Lužkova Amoplant potjomkina ražotnē, Krievijas Federācijas militāri industriālā kompleksa flagmani UVZ, Rēzeknes kontrabandistus un citus? Šādās afērās par sviestmaizi izsaimniekota pilsētas zeme un par desmitiem miljonu pilsētas naudas sabūvēta infrastruktūra, kas ved uz neko.
Pie kā nonāk nauda, kad no V. Šalajeva koordinēto projektu vajadzībām izveidotajiem uzņēmumiem shēmas noslēgumā patiesie investori izpērk V. Šalajevam piederošās daļas?
Vai domes deputāti, kurus A.Rāviņš pārliecinājis balsot par šo projektu pēc partijas disciplīnas vai ar citiem argumentiem, nejūtas, ka A. Rāviņš viņus ir pamatīgi sasmērējis, padarot par kontrabandistu naudas atmazgāšanas projekta atbalstītājiem pat, ja bija iespēja izvēlēties respektablu uzņēmēju kā investoru?
Vai varam atļauties, ka izpilddirektora pienākumus vēl ilgi turpina pildīt I. Škutāne, kam kā izpilddirektorei neizbēgami bijusi būtiska loma daudzo notikušo shēmu īstenošanā?
Jelgava - Rīt 