Sigareti, spirt, Jelgava jeb kā iztirgot pilsētu kontrabandistu grupējumam
Ļoti iespējams septembrī durvis vērs Jelgavas jaunais tirgus pie dzelzceļa stacijas. Šis tirdzniecības centrs ir izcili novietots, lai notvertu cilvēku plūsmas no sabiedriskā transporta – tas atrodas tieši starp auto stāvlaukumiem un dzelzceļa peroniem, kā arī pilsētas attīstības plāns paredz tam līdzās būvēt vēl autoostu. Neapšaubāmi, jelgavnieki ir pelnījuši kaut ko daudz labāku par apzināti līdz kliņķim nolaisto pilsētas kauna traipu, kas ir pašreizējais tirgus. Bet jaunā tirgus tapšana ir vēl viens kauna traips pilsētai, kas atklāj līdzšinējās varas saites ar noziedzīgiem tīkliem. Šis ir labs brīdis atskatīties, kā esam šeit nonākuši.
Hronoloģija
2015. gads
Tikko pabeigta ielu sakārtošana ap staciju 8,2 milj EUR vērtībā – ir sperts plats solis, lai varētu īstenot vienu no galvenajiem pilsētas attīstības plāna darbiem – pārcelt tirgu un autoostu pie vilcienu stacijas, veidojot multimodālu satiksmes termināli kopā ar tirdzniecības un izklaides centru. Par radušos iespēju vislabāk zina pilsētas vadība, kuru galvās kaļas plāni, lai šo iespēju nepalaistu garām.
2016. gads
Maijā domes sēdē nodots domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa virzīts lēmums par zemes gabalu Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a nodošanu uz 30 gadiem nomā pašvaldības uzņēmumam Jelgavas Tirgus, SIA (turpmāk – JT), lai tur ierīkotu jaunu tirgu. Opozīcija vēl nenojauš, kas ir padomā pilsētas vadībai un lēmumu atbalsta visi domes deputāti. Kā vēlāk norādīs VARAM ministrs, domei šādā gadījumā bija jārīko publiskas nomas tiesību izsole.
Pēc šī veiksmīgā sākuma 15. jūlijā Vladimirs Šalajevs nodibina uzņēmumu ERA2K TT, SIA, caur kuru no Jelgavas pilsētas plāno pārņemt kontroli pār uzņēmumu JT. Secināms, ka burti “TT” uzņēmuma nosaukumā ir “termināla tirgus”. Tajā pašā dienā nodibināts uzņēmums, caur kuru tiks iepludināta rēzekniešu grupējuma nauda – La Tirgi Jelgava, SIA, kurā V. Šalajevam pieder 16% bet Uldim Laizānam 84%. Nedaudz vēlāk sīkāk uzzināsim kas ir Uldis Laizāns un viņa sabiedrotie, kas finansē tirgus projektu. Viss ir sagatavots un nu atliek tikai noprivatizēt JT.
19. jūlijā domei no JT nosūtīta Valda Labanovska parakstīta vēstule ar priekšlikumu palielināt JT pamatkapitālu, ERA2K TT iemaksājot 800 000 eiro.
Uz 28. jūlija domes sēdi virza lēmumu par investora SIA ERA2K TT iesaisti SIA Jelgavas tirgus, lai īstenotu tirgus būvniecību. Ar SIA Jelgavas tirgus pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem tiek izvirzīti nosacījumi investoram – piedalīties ar 800 000 eiro un nodrošināt, ka trīs gadu laikā tirgus no tagadējās vietas tiek pārcelts uz jauno vietu Zemgales prospektā 19A līdzās ar tirdzniecības centru un autoostu. Visas kapitāldaļas jaunajam SIA Jelgavas tirgus dalībniekam būs jāapmaksā līdz 2017. gada 28.februārim. Jautāsiet, kāpēc tieši 800 000 eiro? Tāpēc, ka tirgus pamatkapitāla vērtība bija 751 245 eiro, līdz ar to šis nosacījums jau paredzēja pārņemt kontroli pār Jelgavas tirgus, SIA.
Troksni par lēmumprojektu saceļ mediji un iesaista Pārresoru koordinācijas centru, kura atbildībā bija uzraudzīt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību. PKC norādija, ka lēmumprojekts ir pretrunā ar Komerclikumu, kamēr domes deputāts, kas pašvaldībā tolaik bija arī galvenā projektu ieviešanas speciālista amatā, Vilis Ļevčenoks (ZZS) mierināja, ka pašvaldība labi zina, kas ir piesaistītais investors.
Vilis Ļevčenoks: Tas nav nekāds ofšors, kam grūti noteikt īpašnieku.
28. jūlijā dome pieņem lēmumu piesaistīt ERA2K TT un palielināt pamatkapitālu par 800 000 eiro , par balsojot S.Stoļarovam, V.Grigorjevam (Saskaņa), V. Ļevčenokam, R. Vectirānei, A. Garančam, D. Oltei, M. Buškevicam (ZZS), J.Strodam (NA) un A. Rublim (V). Pēc Pārresoru koordinācijas centra vēstules Jelgavas dome 29. jūlijā sasauca ārkārtas sēdi, lai labotu šo lēmumu, no tā izslēdzot SIA «ERA2K TT» kā pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Jelgavas tirgus» investoru un investīciju 800 000 eiro.
Šo lēmumu pamatojumā atsaucas, ka JT 2016.-2021. gada darbības stratēģija paredz strādāt pie tirgus pārvietošanās jaunā teritorijā, bet pašu stratēģiju apstiprina tikai 29. jūlijā JT ārkārtas dalībnieku sapulcē.
Dome dod 2 nedēlas no 1. augusta – iespēju pieteikties vēl kādam potenciālam investoram, lai likuma burts būtu ievērots. 1. augustā Jelgavas dome arī noslēdz valsts nodoto zemes gabalu nomas līgumu ar JT.
Afēristiem lietas kļūst sarežģītākas, jo viens potenciāls investors atrodas – Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”, SIA , kas lūdza pagarināt pieteikšanās termiņu. Pieteikšanos pagarināja līdz 1. septembrim un Igate iesniedza savu piedāvājumu.
6.septembrī JT dalībnieku sapulcē apstiprināja investoru un, kāds pārsteigums, izvēlējās jau sākotnēji iecerēto investoru ERA2K TT, sacerot formālu pamatojumu, kāpēc iespēju attīstīt tirgu un autoostu nedot vietējiem uzņēmējiem – Igatei. Viens arguments ir, ka Igate min ES fondu līdzekļus piesaisti, bet otrs, ka ERA2K TT jau ir gatavas vizualizācijas, kamēr Igatei tikai iezīmētas funkcionālās zonas. Jāpiezīmē, ka V. Šalajevs piesaistīt arhitektus varēja, jo shēmu gatavoja jau mēnešus iepriekš un sadarbību mēģināja izstumt cauri ar domes lēmumu bez nekāda konkursa, kamēr Igatei bija pāris nedēļu garš termiņš.
Pamatojoties uz JT dalībnieku sapulces lēmumu 3. oktobrī (I.Škutāne gan apgalvo, ka tas noticis 6. oktobrī) JT un La Tirgi Jelgava, SIA noslēdz līgumu par Termināla tirgus, SIA dibināšanu. 5. oktobrī šīs puses noslēdz arī dalībnieku līgumu, kas paredz, ka JT turpmākajos 7 mēnešos pārskaitīs 800 000 eiro uz Termināla tirgus, SIA un šajā pašā dienā reģistrē Termināla tirgus, SIA uzņēmumu reģistrā. Tajā pašā dienā, 5. oktobrī, JT noslēdz jaunajam tirgum paredzēto zemes gabalu apakšnomas līgumus ar Termināla tirgus, SIA pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā dome tos iznomāja JT. 17. un 18. oktobrī zemesgrāmatā nostiprina Termināla tirgus, SIA šīs zemes gabalu apakšnomas tiesības.
Kad bija nodibināts Termināla Tirgus, SIA, tad varēja sākt griezt naudas karuseli. Kā liecinājis V.Labanovskis 800 000 eiro, kas Jelgavas tirgum bija jāiemaksā Termināla tirgus pamatkapitālā veido tā pati investora iemaksātā nauda JT kontā (800 000 EUR). It sevišķi šādas aizdomas paustas tāpēc, ka summa pārskaitīta 5 piegājienos pa 160 000 EUR, kas tūlītēji bija jāpārskaita Termināla tirgus, SIA, kad principā tā varēja būt tā pati nauda laista pa riņķi (par ko liecina vēlāk V.Labanovska sniegtās liecības izmeklētājiem) starp uzņēmumiem un līdz šim nav pierādīts, ka tā patiesi ieguldīta tirgus būvēšanā. Termināla tirgus, SIA kontrolējošo daļu veido tam pašam Uldim Laizānam piederošā La Tirgi Jelgava, SIA, kas iemaksā 900 000 EUR pamatkapitālu.
2017. gads
Līdz 21. februārim ir iemaksātā (vai izrotēta) minētā summa, izpildot šo pašvaldības uzstādīto nosacījumu. Ja pašvaldības izpilddirektore I. Škutāne uzstāj, ka nav pamatoti sagaidīt, ka pašvaldība uzrauga pašu izvēlēta investora līdzekļu izcelsmi, tad bankām gan ir likumos ierakstīti pienākumi pārbaudīt naudas izcelsmes legalitāti. Pēc šiem darījumiem Swedbank atsaka turpmāk sniegt pakalpojumus JT un uzņēmumam jāmeklē cita banka.
Tagad, kad V. Šalajevam ir vairākums daļu JT, ir dotas visas iespējas rīkoties ar tā īpašumu. Jau šajā brīdī ir zaudētas pašvaldības galvenās iespējas ietekmēt tālāk notiekošo – zemes nomas tiesības turpmāk varētu izbeigt tikai caur vairākām tiesvedībām, kas nespējīgās tiesu sistēmas dēļ visticamāk ilgtu pat 10 gadus. Kontrole pār tirgus uzņēmumu ir zaudēta.
30. jūnijā par JT ekonomikas direktoru pieņem A.Vaišļu, regulāru spēlētāju rāviņiešu bīdītās shēmās.
16. oktobrī JT par nesamērīgi zemu cenu pārdod vecā tirgus zemi 6423 kvadrātmetru platībā Kulk, SIA. Līgums paredz, ka tirgum noteiktā laikā jāatbrīvo šī zeme.
2018. gads
Afēristi neatrod kopīgu valodu ar ilggadējo JT valdes priekšsēdētāju V. Labanovski un 2018. gada 10. aprīlī A. Rāviņš un V. Šalajevs viņu atceļ no amata. V. Šalajevs pats ieņem šo amatu un valdē joprojām paliek citās afērās figurējušais Rauls Kreicbergs.
2019. gads
Būvvalde izsniedz attīstītājiem būvatļauju un varētu domāt, ka būvniecība teju sāksies.
Tomēr, kad dotie 3 gadi ir iztecējuši, JT nāk pie domes pēc vēl 3 gadu pagarinājuma. Visi ZZS un Saskaņas deputāti to atbalsta. Par termiņa iztecēšanu I. Škutāne atrunājas, ka kavēšanās iemesls ir lokālplānojuma izstrāde, lai gan biedrība JA skaidro, ka tas nevarēja būt pamats kavējumiem.
Termināla Tirgus, SIA iekuļas nepatikšanās, jo nav deklarējis uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Ir mainījušies noteikumi, kuru dēļ paliek sarežģītāk slēpt patiesos īpašniekus aiz savirknētiem uzņēmumiem.
Jelgavnieki nesnauž un 2019. gada oktobrī nāk klajā ziņa, ka pēc pilsoņu iensiegumiem pret tā saucamajiem investoriem ir ierosināta krimināllieta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIX nodaļas – noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā – sākts maija vidū.
Novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pieprasa sniegt paskaidrojumu par radušos situāciju.Savukārt I.Škutāne atrunājas, ka pašvaldībai neesot nekāda pienākuma izvērtēt investoru līdzekļu likumību.
Labi gan, ka iesaistītie investorus jau no sākta gala pasnieguši kā zināmus, nevis slēptus ofšoros, savukārt alternatīvo vietējo uzņēmumu kā investoru “noairēja” ar argumentu, ka Šalajeva nauda ir vairāk saskaņā ar pašvaldības plāniem nekā Igates minētais nolūks piesaistīt ES finansējumu tirgus izbūvei. Ministrija tālāk skubina policiju rīkoties, nododot tai savā pārbaudē iegūto informāciju.
2020. gads
Kamēr policija izmeklēja noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, tikai 2020. gada beigās sākās praktiski darbi objektā.
2021. gads
Pavasarī tapa tirgus ēkas pamati un tirgus jaunie vadītāji solīja pabeigt būvniecību līdz gada beigām, bet 2021. gada vidū darbi bija apstājušies. Rodas arvien jaunas problēmas – 27. decembrī VID lemj par saimnieciskās darbības apturēšanu La Tirgi Jelgava, SIA, kā īpašumā ir Termināla tirgus, SIA vairākuma daļas.
2022. gads
Jūlijā bija iztecējis jau par 3 gadiem pagarinātais termiņš tirgus būvniecībai. Pagājuši 6 gadi, bet tirgus kā nav, tā nav. JT pārņēmušie afēristi atkal nāca prasīt termiņa pagarinājumu par vēl 3 gadiem, attaisnojoties ar sarežģījumiem, ko izraisījuši kriminālprocess, COVID sekas un nesen aizsācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Pret kriminālprocesu kā pamatotu attaisnojumu iebilst Par! deputāti. Par! deputāti piekrīt balsot par pagarinājumu tikai par 2 gadiem, jo termiņa nepagarināšanas gadījumā būtu vajadzīgas divas secīgas tiesvedības, kas nozīmētu, ka tikšana pie jauna tirgus un autoostas atliekas potenciāli par 10 gadiem. Rezultātā lēmumu atbalstīja ZZS deputāti, Jurijs Strods (NA) un Par! deputāti.
Tikmēr krimināllieta par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu gada beigās nonāk Ekonomisko lietu tiesā, kas nozīmē sēdes lietas izskatīšanai.
2023. gads
Pamazām turpinās tirgus būvniecības darbi un tāpat arī velkās tiesvedība. Noklausoties tiesas sēžu ierakstus, apsūdzība liekas pavirša un tiesas sēžu norise vairāk atgādina darba imitāciju.
2024. gads
Laikam ejot, skaidra kļūst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijā apsūdzēto taktika – pēc iespējas vilcināt procesu, cerot sasniegt brīdi, kad iestājas noilgums. Apsūdzēto neierašanās uz sēdēm liek atkal un atkal atlikt tiesas sēdes.
Tāpat vilcinās tirgus pabeigšana – 2024. gada jūlijā dome pagarina termiņu līdz 2025. gada 1. janvārim, bet kad tuvojas šis termiņš, 2024. gada decembrī dome pagarina termiņu līdz 2025. gada 30. aprīlim par šo balsojot ZZS deputātiem, J.Strodam un Par deputātiem.
Šodiena
Tirgus būvniecību īsteno jau cits uzņēmums – Rēzeknē reģistrētais JLa Developers, PS. 2025. gada 11. jūlijā VID lēmis apturēt saimniecisko darbību un aizliegt veikt darījumus uzņēmumam Termināla Tirgus, SIA. Kam īsti pieder tirgus ēkas un kurš uzņēmums organizēs saimniecisko darbību nav skaidrs arī domes deputātiem. Jaunā tirgus ēka tā arī nav nodota ekspluatācijā līdz 2025. gada 30. aprīlim un 9 gadu laikā nemaz nav uzsākti darbi pie autoostas izbūves, kas bija galvenais mērķis, kāpēc valsts šos zemes gabalus nodeva Jelgavas pilsētas rīcībā.
Tik tālu ir notikumu atstāstījums ar Jelgavas tirgus privatizācijas shēmu, bet, lai saprastu, kas patiesībā notiek, jāpalūkojas dziļāk uz personām, kas iesaistītas.
Lomas
Apkopojot uzņēmumu reģistra datus var skaidrāk saprast iesaistīto pušu sasaisti un vizualizēt plašos uzņēmumu tīklus, kuru mērķis ir ne tikai sadalīt ietekmi pār īpašumiem, bet arī saduļķot kopainu ikdienišķākam vērotājam.
Vladimirs Šalajevs ir cilvēks, ko prihvatizācijas shēmu politiskais tēvs Andris Rāviņš piesaista koordinēt dažādus pašvaldības resursu izmantošanas projektus. Viņa vārds uzpeld saistībā ar neīstenojušos plānu attīstīt Jelgavas lidlauku, Jelgavas pilsētnieka apliecības/maksājuma kartes ieviešana, tika manīts domes gaiteņos arī, kad virmoja slapjie sapņi par miljardu investīcijām Jelgavas lidlaukā Ķīnas zīda ceļa projekta sakarā.
Tāpat arī Pilsētas pasāžas un jaunā tirgus projektos var pieņemt, ka V. Šalajevs ir pārstāvējis un pārstāv A. Rāviņa intereses. Lai gan Jelgavā ir bijusi virkne citu privatizācijas shēmu, šiem diviem projektiem kopsaucējs ir investori, kam kājas aug no tās pašas vietas. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu A. Rāviņš kā pašvaldības pārstāvis pieņēma lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībās. Pēc likuma grozījumiem sākot no 2020. gada 1. janvāra šīs pilnvaras ir bijušas Irēnai Škutānei.
Noprotams, ka pašvaldības izpilddirektores I. Škutānes loma ir kārtot shēmu īstenošanu no pašvadības puses atbilstoši likuma burtam, nepievēršot uzmanību likuma garam un sabiedrības interesēm. I. Škutāni 2001. gada vēlēšanās Jelgavas domē ievēlēja no Tautas partijas (TP), kurā iestājās saožot, ka TP rindās ir lielākas iespējas nekā līdzšinējā, ideoloģiski pretējā galā esošajā LSDSP.
Kā Rāviņa vietniece I. Škutāne kļuva par daļu no varas kodola. Lai gan 2009. gadā vēlētāji Škutāni un viņas kandidātu sarakstu izbrāķēja, Rāviņš viņai kā uzticamam cilvēkam izbrīvēja pašvaldības izpilddirektora vietu, no amata izmetot Gunāru Kurloviču (pašlaik domes deputāts ievēlēts no LRA). 2023. gadā I.Škutānes amata pilnvaras pagarinātas līdz 2028. gadam.
Andrim Vaišļam, zināmās aprindās sauktam par Rešalu, piedēvēta loma kārtot naudas nonākšanu pie pareizajiem cilvēkiem, lai shēmas nenonāktu likumsargu dienas kārtībā. Viņš ne tikai šobrīd ir Jelgavas Tirgus, SIA direktors, bet bijis arī atslēgas cilvēks UVZ ražotnes veidošanā Jelgavā.
Arī senākā Pilsētas Pasāžas afērā galvenais koordinators darbam ar pašvaldību bija V. Šalajevs. Viņa 2001. gadā reģistrētais uzņēmums Sabiedriskais centrs, SIA bija Pilsētas Pasāžas attīstītājs. 2003. gadā 51% daļu uzņēmumā Sabiedriskais centrs, SIA ieguva Marno J, SIA, un šajā brīdī parādās saikne ar tiem pašiem kontrabandas biznesa investoriem, jo par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūst Uldis Laizāns.
2005. gadā Marno J izpirka atlikušās daļas no V. Šalajeva – shēma noslēgusies, labums iegūts. 2006. gada martā atklāja Pilsētas Pasāžu un 2007. gadā uzņēmums tika reorganizēts, to absorbējot Marno J, SIA, kam Pilsētas Pasāža pieder joprojām. Pēdas par shēmu, cik iespējams, noslaucītas. Marno J vienīgā īpašniece ir viena no Latvijas bagātākajām sievietēm Jeļena Sagateljana. Runā, ka J.Sagateljana ir cigarešu kontrabandas biznesa arhitekta un finansētāja Aras Davojana māsa.
Atgriežoties pie Jelgavas tirgus, galvenais investors jaunā tirgus projektā ir La Tirgi, SIA un patiesā labuma guvējs ir šis pats Uldis Laizāns. U. Laizāns ir uzņēmējs, kam pieder un amatus ieņem virknē uzņēmumu, kas galvenokārt saistīti ar nekustamo īpašumu, autoostu, tirgu un tirdzniecības centru biznesiem. Šajos uzņēmumos vienā vai otrā veidā redzama sadarbība ar Elmāru Laizānu (iesauka Lisij) un Jāni Purniņu. Viņiem kopīgi pieder uzņēmumi un ieņem vadošus amatus viens otra uzņēmumos. Kriminālo aprindu pārzinātāji stāsta kā Uldis un Elmārs Laizāni Rēzeknē pazīstami kā “brāļi bebri”.
Līdztekus Elmāra Laizāna likumīgajiem biznesiem lauksaimniecībā, ar lauksaimniecības zemju un citu nekustamo īpašumu tirdzniecību un nomu, šī biznesmeņa galveno ienākumu avots ir saistība ar šobrīd Dubaijā dzīvojošo armēņu izcelsmes Lietuvas pilsoni Aru Davojanu un kopīgā darbība ar kontrabandu un nelegālajām cigaretēm.
Jāsaprot, ka te nav runa par maziem blēžiem, bet gan liela mēroga organizēto noziedzību – šī gada jūlijā prokuratūra nododot lietu Ekonomisko lietu tiesai apsūdz E. Laizānu un sabiedrotos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā.
Ilgstoši veiksmīgajai rūpalai (Forbes Latvia rakstā detaļās aprakstīts, kā strādāja un kā varas iestādes ilgstoši ignorēja šo shēmu) lūzuma punkts pienāca 2023. gadā, kad Rīgā, Skolas ielas 30 nama pagrabā mājas iedzīvotāji, gatavojoties mājas rekonstrukcijai, atklāja slēptu, aizmūrētu telpu, kurā atradās seifs uz pacelšanas mehānisma, kas to paceļ uz Elmāra Laizāna uzņēmumam INVESTBLOK piederošām telpām pirmajā stāvā, kurā atrodas Jānim Purniņam piederošā uzņēmuma Lumiap, SIA ofiss. Seifā atradās ne tikai lieli daudzumi skaidras naudas, bet arī cigarešu iepakojumu sagataves, kā arī blociņš. Kā min avoti, blociņā bija atrodami “sadarbības partneru” to skaitā politiķu un ierēdņu vārdi – saraksts kam un cik ir samaksāts. Varam tikai iedomāties, kādu ietekmi Latvijā ieguvis tas, kurš tagad šos sarakstus var turēt virs galvas kā Dāmokla zobenu tajā minētajiem politiķiem un amatpersonām, līdzīgi kā ar Epšteina sarakstiem ASV. Un tāpēc kārtīgā shēmotāju pulkā vienmēr varēs atrast bijušos tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kas par labu kalpošanu atalgoti ar siltām, no nodokļu naudas labi apmaksātām darba vietām un turpina ar saviem sakariem palīdzēt kārtot attiecības ar un iegūt informāciju no mūsu apzināti vāji apmaksātajiem, viegli iekārdināmajiem likuma sargiem. Un visdrošākais shēmu partneris ir tas, par kuru tev ir labs kompromats, kas jāslēpj par katru cenu. Bet par to vairāk kādā citā rakstā.
Ja kontrabandas rūpala līdz šim nebija izpelnījusies likumsargu uzmanību, tad pēc šādu materiālu iegūšanas likumsargiem kļuva neiespējami pievērt acis. 2023. gada oktobrī aizturēts, ticami, cigarešu biznesa aizsegs – Valsts policijas pārstāvis, Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas galvenais inspektors Viktors Vaščenkovs jeb pēc iesaukas Vitja tolstij.
Bez aizsega šāds bizness pastāvēt nevar, ņemot vērā lielo iesaistīto personu skaitu loģistikā, ražošanā un izplatīšanā. Un kaut vai tāpēc, ka grupējuma izmantotās cigarešu ražošanas iekārtas reiz iegādātas VID konfiscēto mantu izsolē, līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm bija labi zināmas personas, kas īpaši būtu jāuzrauga.
Trauksmes cēlēju ziņojumi, mediju publikācijas un pagraba atradumi rezultējās ar kulminācija 2024. gada decembrī, kad policijas reidi un mantas konfiskācija piemeklēja nelegālo cigarešu ražotnes un noliktavas Ludzā un virkne citu saistīto īpašumu. Mediji ziņoja par vērienīga starptautiska noziedzīgā grupējuma aizturēšanu un Elmāra Laizāna un citu iesaistīto nonākšanu apcietinājumā.
Šobrīd mums atliek vien sekot līdzi, kurš likumsargu, tiesu varas, politiskās ietekmes brokeru un blēžu muzikālo krēslu spēlē šajā raundā paliks zaudētājos – bez krēsla (jeb aiz restēm). Bet kā notiesāt cilvēku tā, lai viņš neatklātu informāciju, kas apdraud visus pārējos? Ziņo, ka šī paša grupējuma kontrabandas realizācijā Igaunijā iesaistīti ir arī Juris Fogelsons un viņa sieva Dārta Fogelsone. D. Fogelsone ir politiķa Kārļa Leiškalna meita, un viņa otra meita Katrīna ir laulāta ar Latvijas politikas “pelēko kardinālu” Edgaru Jaunupu. Elmāra Laizāna izveidotā “Brīvvalsts dārgumu nama” atklāšanas pasākumā Rēzeknē manīts arī bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. 2023. gadā šo pašu J.Dūklavu sev par padomnieku Jelgavas domē pieņēma A.Rāviņš. Iespējams, tieši kā palīgu risināt dziļās grūtībās iestigušo tirgus projektu.
Noslēgums
Kontrabandistiem tagad prātā tikai tiesu darbi, bet viņu legālie biznesi (vai drīzāk naudas atmazgāšanas operācijas) turpina darbu. Jelgavas jaunais tirgus slēdz līgumus ar topošajiem īrniekiem un gatavojas vērt durvis septembrī (un, ja ne septembrī, tad tuvākajos mēnešos gan). Tikmēr mums jelgavniekiem jāatrod atbildes uz vairākiem jautājumiem:
- Kam kalpojis Andris Rāviņš gadu desmitiem piesaistot Jelgavai visapšaubāmākos investorus – Maskavas domes naudas atmazgātāja Lužkova Amoplant potjomkina ražotnē, Krievijas Federācijas militāri industriālā kompleksa flagmani UVZ, Rēzeknes kontrabandistus un citus? Šādās afērās par sviestmaizi izsaimniekota pilsētas zeme un par desmitiem miljonu pilsētas naudas sabūvēta infrastruktūra, kas ved uz neko.
- Pie kā nonāk nauda, kad no V. Šalajeva koordinēto projektu vajadzībām izveidotajiem uzņēmumiem shēmas noslēgumā patiesie investori izpērk V. Šalajevam piederošās daļas?
- Vai domes deputāti, kurus A.Rāviņš pārliecinājis balsot par šo projektu pēc partijas disciplīnas vai ar citiem argumentiem, nejūtas, ka A. Rāviņš viņus ir pamatīgi sasmērējis, padarot par kontrabandistu naudas atmazgāšanas projekta atbalstītājiem pat, ja bija iespēja izvēlēties respektablu uzņēmēju kā investoru?
- Vai varam atļauties, ka izpilddirektora pienākumus vēl ilgi turpina pildīt I. Škutāne, kam kā izpilddirektorei neizbēgami bijusi būtiska loma daudzo notikušo shēmu īstenošanā?
Jelgava - Rīt 