Jelgava – Rīt

Pēc publikācijas par Jelgavas tirgus afēru no atsaucīgiem jelgavniekiem saņēmām vēl materiālus, kas detalizētāk atspoguļo notikušo. Esam atbildīgi tiem izrakušies cauri, lai pastāstītu jums būtisko. Ja gribat redzēt, kuri pašvaldības darbinieki visvairāk bija iesaistīt Jelgavas tirgus afērā, ja gribat zināt, kā tiesas sēdē melo Andris Rāviņš, tad lasiet tālāk.

Kas bija shēmas izpildītāji no pašvaldības puses?

Viens no materiāliem, ko saņēmām ir Jelgavas tirgus, SIA (turpmāk JT) dalībnieku sapulču protokoli. Tajā redzami gan pieņemtie lēmumi, gan personas, kas piedalījušās to sagatavošanā un pieņemšanā.

Shēmā viens no izšķirošajiem brīžiem ir 29. jūlija JT dalībnieku ārkārtas sanāksme. Atgādināsim, ka 28. jūlijā dome lēma piesaistīt 800 000 eiro JT pamatkapitālam no Vladimiram Šalajevam piederoša uzņemuma ERA2K TT, bet pēc Pārresoru koordinācijas centra iebildumiem sapratuši, ka tas nebūs likumīgi, izsludināja ārkārtas sēdi 29. jūlijā un svītroja gan šo summu, gan ERA2K TT kā investoru no lēmuma, lai dotu 2 nedēļas laika – minimālu iespēju pieteikties arī kādam citam investoram un novērstu pretrunas ar likumu. Par to vairāk varat lasīt mūsu pirmajā rakstā par Jelgavas tirgu.

29. jūlija dalībnieku sanāksmē apstiprina JT darbības stratēģiju, kuru neapstiprinātu  jau kā pamatojumu paspēja izmantot 28. jūlija domes lēmumā. Bet daudz svarīgāk, pamatojoties uz 28. jūlija domes sēdes lēmumu, kas 29. jūlijā jau tika grozīts, šajā sanāksmē lemj palielināt JT pamatkapitālu par 800 000 eiro.

Vēl nenoskaidrota detaļa ir, vai lēmums palielināt pamatkapitālu pieņemts tieši pirms vai pēc domes sēdes. Sanāksmes protokols liecina, ka sanāksme sākta 14:30, bet domes sēde arī bijusi pēcpusdienā. Ja pirms, tad tas darīts negodprātīgi, steigā pieņemot lēmumus, zinot, ka paši lēmuma pieņēmēji virza domes balsojumam atcelt priekšnosacījumu šim lēmumam. Ja pēc, tad JT sanāksmes lēmums nav juridiski pamatots, jo domes lēmums jau ir grozīts.

JT dalībnieku sanāksmju protokolu apkopojums atspoguļo atbildīgo personu iesaisti lēmumu pieņemšanā afēras īstenošanai.

Savukārt 29. jūlija sēdi jau vada Rita Vectirāne. Diskusijās iesaistās vienīgi I. Jakovels, kura ierosinājumus par tirgus iekārtojumu noraidīja V.Ļevčenoks un R. Vectirāne, bet kaut kādā veidā I. Jakovels pretstatā iepriekšējās dienas balsojumam bija guvis pārliecību balsot par. 

Jelgavas domes balsojumi par privātā kapitāla piesaisti pašvaldības SIA “Jelgavas tirgus”.

Investoru iebīdīšanas pēdu slēpšana

Ekonomisko lietu tiesas sēdē 2023. gada 26. janvārī liecināja gan toreizējais domes priekšsēdētājs A. Rāviņš, gan kādreizējais ilggadējais Jelgavas tirgus SIA (JT) vadītājs Valdis Labanovskis. Viņu liecības būtiski atšķīrās runājot par to, kā tika V. Šalajevs tika ierādīts kā investors un kādā veidā V. Šalajeva uzņēmums iemaksāja pašvaldības noteikto summu. Sekojoši ieskats A. Rāviņa pratināšanā.

• Aizstāvības advokāts (turpmāk – AA): Kā V. Šalajevs un Uldis Laizāns iesaistījās projektā?
• Andris Rāviņš (turpmāk – AR): Mēs šo projektu mēģinājām realizēt vairākkārtīgi, jo tirgus situācija gan būvniecībā, gan remonti – tie bija ļoti nepieciešami un mēs, dome, nolēmām, ka par cik tas nav pašvaldības pienākums un uzdevums tirgus kā institūcijas saglabāšana un darbība. Bet tirgus, protams, ir gan estētisks, gan sociāls jautājums. Līdz ar to pirmajā cēlienā mēs neguvām atbalstu privātā investora piesaistei. Tad tirgus direktoram Labanovska kungam tika uzdots uzdevums meklēt jaunos investorus, kas varētu piedalīties šī projekta realizācijā, jo pašvaldība savus līdzekļus nevarēja atļauties ieguldīt tirgus attīstībā. Līdz ar to bija nepieciešams privātais investors un tad arī tirgus direktoram tas tika uzdots – meklēt un skatīties.
• […]
• AA: Kāda bija šo investoru piesaistes procesā loma SIA Jelgavas tirgus valdes loceklim V. Labanovskim?
• AR: Nu, viņam bija uzdevums meklēt investoru, jo mēs arī bijām tādās, nu, pārdomās, ko darīt. Un skatījāmies ārzemju pieredzi, sadraudzības pilsētu praksi par tirgus kā tāda esamību. Un nonācām pie pārliecības, ka katrā pilsētā ir šie tirgi, katrā pilsētā ir šīs institūcijas, kuras pilsētas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgas un, protams, tad tas vizuālais izskats, kas šobrīd jau apstājoties projektam 6 gadus. Viņš ir vienkārši drausmīgs. Viņš ir vienkārši drausmīgs un līdz ar to mums ir viena vēlme – šo visu atjaunot un šo projektu realizēt.
• AA: Vai iniciatīva piesaistīt kaut kādus konkrētus investorus Jelgavas tirgum nāca no V. Labanovska puses?
• AR: Nu, tas viņam bija uzdevums un viņš arī  mums lika priekšā.
• AA: Kaut kādus piedāvājumus…
• AR: Kaut kādus piedāvājumus, jā. 

Tālāk V. Labanovska pratināšana.

• AA: Līdz šiem 2 domes balsojumiem [domāts Jelgavas domes lēmumi par investora piesaisti Jelgavas tirgum – red.], Jūs kaut kādā veidā pazināt Šalajeva kungu?
• Valdis Labanovskis (turpmāk – VL): Es atkārtoju mani ar viņu, viņu ar mani iepazīstināja vienā pilsētas mēra pieņemšanā un pirms tam es nebiju ne redzējis, ne dzirdējis. 
• […]
• AA: Manis nolasītajās 2020. gada 22. maija liecībās Jūs liecināt, ka: “Esmu dzirdējis, ka V. Šalajeva kandidatūru esmu ieteicis Jelgavas domei, taču tā nav taisnība.”
• VL: Tur bija tāda tā vēsture: neatceros vairs kurš vērsās pie manis ar šādu priekšlikumu, bet vai nu izpilddirektore vai pats Rāviņš, neatceros. Bet es teicu, ka tā es nedarīšu un  tā arī nedarīju, ka viņa kandidatūru, manuprāt, izpilddirektore stādīja priekšā savā uzstāšanās laikā.
• AA: Kur notika šāda uzstāšanās?
• VL: Tā bija domes sēde. Nezinu, kaut kādu iemeslu pēc gribēja, lai es uzstādu, ka es tādu investoru esmu piesaistījis. 

No liecībām tiesas sēdē var secināt, ka no sākta gala A. Rāviņš un I. Škutāne centušies pasniegt, ka V.Šalajevs kā investors uzradies ne pēc viņu iniciatīvas, bet gan V. Labanovska. Mums atliek tikai vaicāt: kāpēc A. Rāviņam un I. Škutānei bijis tik svarīgi slēpt savu tiešo darbību V. Šalajeva iesaistīšanā? Vai tad parasti politiķis negribētu publiski lepoties ar to, ka pilsētai personīgi piesaistījis investīcijas?

Kā nopirkt pašvaldības uzņēmumu ar zilu gaisu?

Tiesā V. Šalajevu un U. Laizānu ne tikai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet arī Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana mantkārīgā nolūkā. Apsūdzība ir par to, kā V.Šalajevs ieguva kontroli nevis reāli ieguldot naudu uzņēmumā, bet uz riņķi izgriežot naudu starp 3 uzņēmumiem. Ko par to tiesā saka A. Rāviņš?

Interesanti, ka no prokurores puses nesekoja jautājumi, lai precizētu, uz kuru dalībnieku sanāksmi konkrēti atsaucas A.Rāviņš un kas šī ir par summu, ja līdz šim tika runāts par 800 000 eiro. Varam tikai minēt, ko A. Rāviņš domājis ar teikto. JT dalībnieku sanāksmju protokoli skaidri un gaiši parāda, ka minētie 800 000 eiro tika pārskaitīti vairākos maksājumos pa 160 000 eiro un pēdējais maksājums veikts 2017. gada janvārī. Dalībnieku sanāksmes vadīja un protokolus parakstīja pats A. Rāviņš. Pēc katra šī maksājuma V. Labanovskim bija uzdevums šo kapitālā daļu iemaksu reģistrēt komercreģistrā, lai, spriežot pēc I. Škutānes skaidrojuma, to izmantotu kā “neapgāžamu” apliecinājumu tam, ka nauda ir iemaksāta.

Protokoli (03.10.2016 dalībnieku sanāksme) skaidri parāda, ka nauda ar 160 000 eiro pārskaitījumiem tajā pašā laika periodā tikusi pārskaitīta JT un La Tirgi Jelgava kopīgi nodibinātajam uzņēmumam Termināla tirgus, SIA.

Vienīgais veids kā A.Rāviņš varēja iegūt nosaukto specifisko summu ir, apzināti pasniedzot, ka skaitlis, kas iegūts saskaitot JT agrākā pamatkapitāla summu 751 245 eiro ar iemaksāto pirmo maksājumu 160 000, ir kaut kā relevants, runājot par investora iemaksājamo kopsummu (800 000 eiro). Tā vien šķiet, ka A. Rāviņam īsti nav skaidrs, ka ikdienā publiskajā komunikācijā piekoptā prakse izteikties neskaidri un maldinoši ir kaut kā lietderīga tiesas sēdē, kur pusēm ir pieejami dokumentāli pierādījumi. Vēl jo vairāk, saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 300. pantu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā var piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Savukārt V.Labanovska notikušā apraksts sakrīt ar informāciju JT dalībnieku sanāksmju protokolos.

• AA: Tad kāda bija Jūsu loma pēc tam, kad šis investors tika izvēlēts?
• VL: Mana un otra, piespēlētā valdes locekļa loma bija tāda, ka investora investīcijas izpaudās tādejādi, ka viņš piecos maksājumos gulda iekšā naudu, kura  gala beigās bija lielāka par tirgus bilances vērtību un tādā veidā ieguva kontrolpaketi.
• AA: Gulda naudu kur?
• VL: Guldīja pēc dalībnieku sapulces lēmuma ar Rāviņa kungu. Neatceros, dokumentiem jābūt visiem lietā ir – ka viņš gulda iekšā, ieskaitīja to naudu Jelgavas tirgus kontā, kurš nekavējoties bija jāpārskaita uz nākošo firmu.
• AA:  Kas tie par visiem dokumentiem un kādā lietā viņi ir?
• VL: Es domāju, ka ir, jo man nekādu dokumentu nav, jo viss tika dokumentāli fiksēts, ka no Šalajeva kunga firmas viņš ieskaitīja, es neatceros, no kuras savas firmas, bet ieskaitīja 5 maksājumos katru reizi 160 000.
• AA: Kur ieskaitīja?
• VL: Jelgavas tirgum. Un noteikums bija tūlīt to naudu toreiz ieskaitīt arī nākošajā bankā. Un kad tas tika izdarīts 5 reizes, un katrs šis maksājums tika reģistrēts uzņēmumu reģistrā, kamēr šī summa sasniedza 800 000 eiro, kas bija vairāk nekā JT bilances vērtība.
• […]
• VL: Tās problēmas radās tad, kad 2017. gada beigās, 2018. gada sākumā zvērināts revidents saskaņā ar saviem revīzijas noteikumiem, likumiem pievērsa uzmanību un tur bija vairāki punkti, galvenais, kam pievērsa uzmanību, ka nevar izsekot šai naudai, jo Šalajevs atteicās sniegt informāciju.

Revidenta ziņojumā par Jelgavas tirgus, SIA gada pārskatu par 2017. gadu redzam komentāru, ka revidenti nevarēja pārliecināties par uzņēmuma bilances vērtību, jo nevarēja iegūt informāciju par bilances pozīciju ,,Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā” EUR 800 000 vērtībā jeb naudu, kas pārskaitīta, it kā jaunā tirgus attīstībai, iegūstot 47% daļas uzņēmumā Termināla tirgus, SIA. 

Dibinot Termināla tirgus, SIA, 2016. gada 5. oktobrī JT noslēdza līgumu ar La Tirgi Jelgava, nosakot, ka JT pamatkapitālā jāiemaksā 800 000 eiro 7 mēnešu laikā un La Tirgi Jelgava jāiemaksā 900 000 eiro 13 mēnešu laikā. Apskatot Termināla tirgus gada pārskatu (05.10.2016-31.12.2017) redzam, ka parādās neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā 720 000 eiro vērtībā, lai gan minētie termiņi līdz 2017. gada beigām jau bija pagājuši. Apskatot ERA2K TT, SIA gada pārskatu (15.07.2016.-31.12.2017.) redzam, ka uzņēmuma saistībās parādās ilgtermiņa aizņēmums 777 927 eiro apmērā. Diemžēl ar publiski pieejamo informāciju nav iespējams pierādīt, kā aplis noslēdzas ar pārskaitījumiem no Termināla tirgus, SIA uz ERA2K TT, SIA, bet ceram, ka tas ir darbs, ko paveikuši izmeklētāji, lai pierādītu šo shēmu tiesā.

Kāpēc par tirgus projekta izstrādi maksā Jelgavas tirgus nevis Termināla tirgus?

Vēl viens interesants fakts parādās 2017. gada 30. jūnija dalībnieku sapulces protokolā, kur V.Šalajevs ziņo, ka jaunā tirgus tehnoloģiskā uzdevuma izstrādei pakalpojuma sniedzējam bijis steidzami jāiemaksā avanss 10 000 EUR, tāpēc V.Šalajevs aizdevis naudu JT no sava uzņēmuma (ERA2K TT), jo JT neesot līdzekļu. Saskaņā ar I. Škutānes teikto: “SIA “Termināla tirgus”, kuras izveides mērķis un vienīgais uzdevums ir realizēt izstrādāto jauna tirgus izveidošanas koncepciju, piesaistīt nepieciešamo finansējumu, organizēt, pasūtīt un vadīt būvniecības darbus, kā arī apsaimniekot izbūvēto infrastruktūru un būves”.

Ņemot šo vērā rodas jautājumi – kāpēc līdzekļi šim darbam tiek ņemti no JT? Kā tas nākas, ka mazāk nekā pus gadu pēc tam, kad piesaistīti 800 000 eiro un tie pārskaitīti Termināla tirgus, SIA ( un vēl 900 000 eiro no La Tirgi Jelgava) tieši jaunā tirgus projekta izstrādei, ir nepieciešams steidzams aizdevums 10 000 eiro apmaksai?  Kur palikuši iemaksātie 1,7 miljoni eiro tirgus attīstībai, ka steidzami jāaizņemas 10 000 eiro? Vadoties pēc JT dalībnieku sanāksmju protokoliem, vienīgie taustāmie darbi, kas līdz tam ir veikti, ir pāris graustu nojaukšana topošajā tirgus teritorijā, kas patērējuši pavisam mazu daļu no kopā it kā piesaistītajiem līdzekļiem uz to brīdi.

Vēršanās pret žurnālistiem

Vēl 2019. gadā, kad nebija uzsākta kriminālizmeklēšana šajā lietā, izpilddirektore I. Škutāne uzskatīja, ka efektīvākā metode pret mediju un iedzīvotāju ziņošanu par šiem lēmumiem ir uzbrukums, un pieprasīja vietējam laikrakstam Zemgales Ziņas publicēt viņas komentāru, ka laikraksts ir paudis nepatiesas ziņas par šo naudas karuseļa afēru, pasniedzot situācijas skaidrojumu tādu, kādu to bija iecerējuši shēmotāji un kādam jārodas no publiski redzamās informācijas. Tomēr tiesas process un dokumenti atklāj pavisam citu ainu. Atliek cerēt, ka lietas izmeklēšana ir ieguvusi nepieciešamos dokumentus no ERA2K TT un Termināla tirgus un tiesai tikai atliek izdarīt secinājumus, jo kā izklāstām šajā rakstā, ir daudz norāžu par to, kā nauda patiesībā ir plūdusi.

Savukārt 2023. gada 26. janvāra tiesas sēde uzsākās pavisam neparasti. Aizstāvības advokāti izvirzīja prasību, ka šajā sēdē nevar piedalīties Zemgales Ziņu žurnālists Gaitis Grūtups. To pamatoja sakot, ka aizstāvība, iespējams, viņu varētu izsaukt par liecinieku, tāpēc viņa dalība sēdē varētu ietekmēt viņa liecību. Tā kā aizstāvības advokāti tā arī neizsauca G. Grūtupu par liecinieku, daudz ticamāks skaidrojums ir, ka patiesais mērķis bija nepieļaut vietējās preses dalību tiesas sēdē, kurā pratina A.Rāviņu.

Ko tālāk?

Uzskatām, ka par Jelgavas pilsētai nodarītajiem zaudējumiem, īstenojot Jelgavas tirgus slēptu privatizāciju, jāatbild ne tikai politiski A. Rāviņam (par ko jau ir parūpējušies vēlētāji), bet visiem šajā shēmā aktīvākajiem pašvaldības darbiniekiem, it sevišķi I. Škutānei, un darba attiecības ar viņiem nekavējoties ir jāpārtrauc.

Jelgava – Rīt

Izņēmums var būt vienīgi personas, kas var pierādīt, ka par šo shēmu ir laicīgi ziņojuši kā trauksmes cēlēji atbildīgajām iestādēm, ja tādi bijuši.

Ar detaļām no iegūtajiem dokumentiem esam arī papildinājuši Jelgavas tirgus afēras 1. daļas rakstu, kurā parādām, kā A.Rāviņa vadītā dome jau gadu desmitiem sadarbojās ar attīstītājiem, kas iesaistīti cigarešu kontrabandas naudas atmazgāšanā, un V. Šalajeva lomu. Šajā stāstā paliek vēl viena epizode, kurā iedziļināties kādā sekojošā publikācijā – vecā tirgus zemes notirgošana SIA Kulk.

Mūsu misija ir izgaismot negodprātīgo rīcību Jelgavā un novadā, tāpēc, ja jums ir vēl kāda informācija par iestāžu nelikumībām vai kas cits noklusēts, par ko ir jāzina sabiedrībai, rakstiet mums Facebook lapā vai uz e-pastu jelgavarit@gmail.com!

Ja Jums liekas vērtīgs šāds darbs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:

Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana  u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!