Turpinot analīzi par ažiotāžu ap Jelgavas pilsētas slimnīcu, kas uzvirmoja pēc deputāta un Jelgavas slimnīcas ārsta Kaspara Vaivoda izteikumiem 26. augusta avīzē Jelgavas Vēstnesis un TikTok raidierakstā “Pie Žorika”, uz kuriem reaģējot bijušais slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga Facebook publicētā ierakstā apvainoja deputātu “klajā populismā”, finanšu nekompetencē, atriebības kampaņas izvēršanā, nepatiesiem un no konteksta izrautiem apgalvojumiem. Ļoti skaļi vārdi ar ļoti daudz emocijām. Tādēļ veltam savu laiku, lai pārbaudītu, kam tad ir taisnība. K. Smilgas apgalvojumus pārbaudijām mūsu 3. septembra rakstā. Šajā publikācijā analizējam K. Vaivoda apgalvojumus.
“Slimnīcā ir uzblīdis administratīvais aparāts”
Laika periodā 2021. līdz 2024.gadam administratīvie izdevumi pieauguši par 26%, laikā, kamēr apgrozījums samazinājies par 9% un peļņa no +2,4 milj.EUR 2021. gadā nokritusi līdz -0,31 milj. EUR zaudējumiem 2024. gadā.
Argumentam punktu varētu likt jau šeit, bet mūsu mērķis ir analizēt. 2021. pret 2022. gadu ir bijis liels izmaksu pieaugums par 23,6%. Bet kā jau skaidrojām iepriekšējā rakstā, runājot par peļņu un apgrozijumu K. Smilga par atskaites punktu patiesībā bija ņēmis 2020. gadu. Taču, ak vai, 2021. gadā pret 2020. gadu arī bija 30% administratīvo izmaksu kāpums, tātad kopā sanāk 53% administratīvo izmaksu kāpums. Tās augušas būtiski vairāk nekā apgrozījums šajā periodā (41%).
Secinājums: administrācijas izmaksas pieaugušas straujāk nekā apgrozījums un sastāda lielāku proporciju no izdevumiem.
“Virsstundu izmaksu samazināšana nedrīkst būt galvenais taupīšanas pasākums”
K. Vaivods apgalvoja, ka K. Smilgas vadībā kā prioritārais taupīšanas pasākums izvirzīta cīņa ar virsstundu izmaksām. Un tas, viņaprāt, nav ne saprotami, ne taisnīgi pret slimnīcas personālu.
Kāpēc slimnīcā ir daudz virsstundas (kas apmaksājamas dubultā)? Slimnīcai ir pakalpojumi, kurus valsts uzliek par pienākumu nodrošināt 24 stundas 7 dienas nedēļā. Dzīvību glābšana! Diennaktī ir 24h, bet darba likumā pieļaujamais stundu skaits diennaktī ir 8 – 12 h (bet kopā nevar pārsniegt 160 h). Tātad, lai nosegtu 24h mums vajag 2 vai 3 maiņas, kas ar brīvdienām un 160h ierobežojumu būtībā nozīmē 3 darbiniekus uz 24h. Bet attiecīgajā jomā tik daudz darbinieku nav, jo zemā atalgojuma dēļ darbaspēks plūst uz ārzemēm. Tātad ir divas izvēles:
A. esošajam personālam maksāt virsstundas (kas tikai nosacīti ir brīvprātīgas);
B. pēc 17.00 uzņemšanā piekārt zīmīti “Darba laiks ir beidzies, virsstundu apmaksa tiek taupīta!”.
Virsstundu izmaksas ir būtiski pieaugušas, bet nedrīkst aizmirst, ka tās ir sekas darbinieku trūkumam. Netieši tas izriet arī no atalgojuma līmeņa medicīnā, tāpēc ar virsstundu darbu nopelna motivējošāku atalgojumu. Bet daudzi slimnīcā ir pārliecināti, ka ir daudz “lieko tauku”, ko griezt arī dažādos pārmērīgi dārgos līgumos un administrācijas izmaksās, lai taupības pasākumus uz savām mugurām neiznestu primāri medpersonāls.
Slimnīcas vadības komandas tiešais darbs ir veidot atalgojuma politiku uzņēmumā, tajā skaitā piesaistot (ja vispār tas ir iespējams) papildu darbiniekus, lai nosegtu nepieciešamo kapacitāti. Un te rodas pretruna ar augstāk minēto administratīvo izdevumu pieaugumu. Vai apgalvojums pamatots, atliek secināt katram pašam, jo šādos biznesa lēmumos nav viena pareizā atbilde, bet vislabāk to ir atrast atklātā dialogā.
“Finansiālo situāciju varētu raksturot kā kritienu dziļā akā”
K. Smilga atstāja savu amatu pavisam nesen jūlijā (vēl 4. jūlijā no valdes locekļa ieņemot jaunizveidoto valdes priekšsēdētāja amatu un atdodot savu vietu jaunam darbiniekam), tātad amatā esot 2025. gada pirmo pusgadu. Pēc K. Smilgas, valdes priekšsēdētāja amatā stājās R.Muciņš, bijušais Stradiņu sistēmas vadītājs.
Uz “Jelgava -rīt” aicinājumu rakstīt mums detaļas un viedokļus par slimnīcas tēmu atradās arī cilvēki, kas iesūtīja mums jaunā slimnīcas vadītāja R. Muciņa situācijas analīzi par 2025.gada par pirmo pusgadu, kad slimnīcu vēl vadīja K. Smilga:
– Slimnīcas ieņēmumi turpina pieaugt, kas ir labi, bet turpmākais rada nopietnas bažas;
– Pirmā pusgada laikā slimnīcai jau ir vairāk nekā pusmiljons EUR zaudējumu!
– 40t EUR/mēn pieaugušas atalgojuma izmaksas, virsstundu darbs it kā divkāršojies;
– 25t EUR/mēn pieauguši izdevumi medikamentiem;
– 8t EUR/mēn pieauguši saimniecības izdevumi;
– 6t EUR/mēn kritušies stacionārās aprūpes ienākumi;
– 15t EUR/mēn kritušies ambulatoro pakalpojumu ienākumi;
– 4 t EUR/mēn kritušās pacientu iemaksas.
Tāpat esot norādīts, ka šobrīd šos visus zaudējumus var segt krājumi un situācija nav kritiska, taču jau šobrīd nepieciešama rīcība, lai to stabilizētu un slimnīca nenonāktu lūdzēju lomā pret valsti vai pašvaldību. Avots arī norādīja, ka R. Muciņš ir norādījis īstenojamos pasākumus, lai situāciju stabilizētu. Šāds R. Muciņa ziņojums un rīcība ir laicīgs brīdinājums par uzņēmuma finanšu stāvokli.
“Slimnīcai ir liela sociāla loma sabiedrībā un pilsētā, tāpēc arī taupīšanas pasākumiem jābūt sociāli atbildīgiem, jeb sociāli taisnīgiem”
K. Vaivods pauž, ka pirms plašākā lokā runāt par virsstundu griešanu, vajadzētu pārskatīt administratīvos izdevumus un citus ar pamata funkciju – ārstniecību – nesaistītus izdevumus. Darbinieki šos tēriņus ikdienā redz un nesaprot, kādēļ to samazināšana nav prioritāte, bet uzreiz atvēzējas medpersonāla atalgojumam.
Piemēram, otra valdes locekļa nepieciešamība un papildu amata izveidošana. Šāds viens amats gadā izmaksā aptuveni 70 tūkst. EUR. Un sanāk dīvaina sakritība: vadība ziņo par vairāk kā pusmiljonu EUR zaudējumiem pirmajā pusgadā un tieši gada vidū tiek izveidots otrs valdes locekļa amats. Tas ir kā automašīnai spiest bremzes un gāzes pedāli vienlaicīgi – absurdi.
Tāpat ārsts intervijā minēja vairākus konkrētus gadījumus, kad ārstniecības funkciju ietvaros tiek veidotas nevajadzīgas un liekas štatu pozīcijas, kas arī pēc pašu ārstu viedokļa nav nepieciešamas, taču saprotami tās sadārdzina pakalpojuma izmaksas, par ko ceļ trauksmi R. Muciņš pusgada ziņojumā.
Slimnīcas sociālā loma izpaužas pakalpojumos, kas tai jānodrošina. Pacienti novērojuši, ka Jelgavas slimnīcā jau ilgstoši vispār nav pieejams urologs. Un arī bijuši gadījumi, kad steidzamos gadījumos nav pieejams neirologs, kas nodrošina 24 h insulta vienības pakalpojumu. Normatīvie akti noteic, ka abi šie ārstniecības pakalpojumi ir obligāti jānodrošina, lai Jelgavas slimnīca saglabātu 4. līmeņa slimnīcas statusu. Šis ir viens piemērs jautājumiem, kas iepriekšējās vadības laikā nav risināti un ir jārisina tagad.
Secinājumi
K. Vaivods izsakoties par Jelgavas slimnīcas finansiālo situāciju izteicies krasi, bet izteikumu pamatā ir reālas problēmas, kurām risinājumi ir jāatrod tagad, jo tas var ietekmēt veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Jelgavā. Pēc ieskata Jelgavas slimnīcas rādītājos, rodas jauājums: Ko bijušais vadītājs ir darījis amatā šī gada pirmajā pusē, lai mazinātu pieaugošos zaudējumus? Slimnīcas finanšu stāvoklis nav kritisks, bet trauksmi ārsts, deputāts K.Vaivods ir cēlis īstajā laikā un to apliecina jaunā vadītāja R. Muciņa pusgada ziņojums.
Slimnīca nav privāts uzņēmums, bet gan pašvaldības kapitālsabiedrība – viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā ar nepārvērtējamu sociālu lomu pilsētā, kas saņem arī valsts dotācijas – mūsu visu nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pilsēta ir līdzatbildīga par šīs kapitālsabiedrības pārvaldību, saimniekošanu un aktualitātēm.
Ceram, ka diskusija par risinājumiem turpināsies konstruktīvā gultnē un pārskatāmā nākotnē slimnīca spēs atgriezties uz attīstības ceļa, pārvarot šī brīža izaicinājumus. Jelgavas pilsētas slimnīcas personāls un citi medicīnas jomā strādājošie veic sabiedrībai kritiski svarīgu darbu. Paldies par Jūsu ikdienas darbu un pūlēm!
Ja Jums Jelgava – Rīt darbs liekas vērtīgs, tad aicinām mūs atbalstīt ar ziedojumu:
Saturu veidojam savā brīvajā laikā, bet tas prasa arī mums ieguldīt savus līdzekļus, piemēram, maksājumi, lai piekļūtu valsts reģistru datiem, mājas lapas uzturēšana u.c. Tāpat vēlamies šo informāciju padarīt pieejamāku plašākai auditorijai un tuvā nākotnē veidot video materiālus, kas prasīs lielākus ieguldījumus aprīkojumam, montāžai, programmatūrai. Pilsētas iedzīvotāju atbalsts projektam mūs motivē strādāt tālāk, zinot, ka ir cilvēki, kam mūsu darbs ir svarīgs!
Jelgava - Rīt 