2022. gadā Jelgavas novadā politisko varu zaudēja Zaļo un Zemnieku savienība un 2022. oktobrī par Jelgavas novada KU vadītāju iecēla Dinu Stašānu. Esot uzņēmuma vadībā Stašāns atklāja garu virkni līdzekļu izsaimniekošanas gadījumu pašvaldības uzņēmumos Jelgavas novada KU un Ozolnieku KSDU un par to ziņoja pašvaldības izpildvarai un deputātiem. Izsaimniekošanā iesaistītās personas joprojām ir aktīvas gan pašvaldības darbā, gan politikā, gan aktīvi piedalās publiskā komunikācijā par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, tāpēc par viņu darbiem jāzina arī plašākai sabiedrībai nevis tikai pašvaldības vadībai. Materiāls tapis balstoties uz Stašāna sniegtajiem ziņojumiem un citu publiski pieejamu informāciju.
Iepirkumus veic savējie, lai iepirktu no savējiem
2020. gadā par JNKU vadītāju kļuva ilggadējais JNKU galvenais grāmatvedis Dzintars Cāzers.
Uldis Lonerts, pašvaldibas izpilddirektores Līgas Lonertes vīrs, JNKU bija atbildīgais par pašvaldibas dzīvokļu apsaimniekošanu. No 2017. līdz 2020. gadam Lonerts bijis arī JNKU iepirkumu komisijas loceklis, bet 2021. gadā kļūva par iepirkumu komisijas priekšsēdētāju.
Ēriks Priede bija JNKU būvdarbu sektora vadītājs un no 2014. līdz 2020. gadam arī iepirkumu komisijas priekšsēdētājs.
Ūdenssaimniecības sektora vadītāja bija Anita Krūmiņa.
Atkritumu un teritorijas kopšanas nozares vadītājs bija Oskars Beņickis (foto publiski nav atrodams). Šie ir atslēgas cilvēki, kuri pašvaldības uzņēmumā saimniekoja pamatā rūpējoties par savām kabatām. Ē. Priedi ar Cāzeru vieno kopīga darbība vairākos uzņēmumos paralēli pamatdarbam JNKU.
Saskaņā ar tā laika JNKU valdes locekļa Dina Stašāna ziņojumu visi JNKU būvniecības sektora iepirkumi bijuši no darbiniekiem piederošiem vai savādāk saistītiem uzņēmumiem (Priedes Nami, MP Agency, Elegro, Roal).
Piemēram, jumta remonta darbiem slēdz līgumu ar SIA MP Agency (uzņēmumu ar 2 darbiniekiem), kas iepriekš piederējis Ē.Priedem, bet līguma slēgšanas brīdī uzņēmums pieder Ē.Priedes brālim Mārim Priedem. Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Uldis Lonerts, iepirkuma komisijas locekļi Ēriks Priede, Ilze Sekača, Anita Krūmiņa, sekretāre Kristīne Akone. MP Agency rēķinos un darbu izpildēs kā JNKU pārstāvis figurē un dokumentus ir parakstījusi Anita Krūmiņa.
JNKU un OKSDU bez iepirkuma procedūras visus ar elektroinstalāciju un elektromontāžu nepieciešamos darbus pērk no uzņēmuma SIA Elegro. SIA Elegro izrakstītie rēķini nesatur pilnu informāciju par veikto darba apjomu, t.i. tajos nav uzrādītas darījumu veidojošo aprēķinu mērvienības (darba stundas, materiāli, gabali). Vēl jo vairāk JNKU un OKSDU grāmatvedībā un lietvedībā nav pieņemšanas-nodošanas aktu par SIA Elegro veiktajiem darbiem. SIA Elegro ir saistīts ar SIA Priedes Nami, sniedzot šim uzņēmumam grāmatvedības pakalpojumus.
Auto un tehniku pērk paši no sevis
JNKU regulāri iegādājies automašīnas bez iepirkumu procedūras no personām, kuras atrodas tiešā interešu konfliktā un kuru darbība nav saistīta ar automašīnu tirdzniecību. Piemēram, lietotas automašīnas JNKU ir pircis no Ērikam Priedem piederošā uzņēmuma SIA “Priedes Nami” kā arī fiziskas personas Roberta Allika – SIA “Priedes Nami” darbinieka. Nevienas automašīnas iegādei JNKU lietvedībā nav izvēles, cenas, piegādātāja pamatojošas informācijas.
Vēl viens uzskatāms piemērs no daudziem Stašāna ziņojumos konstatētajiem pārkāpumiem ir kompaktiekrāvēja iepirkums. Līdz 2021. gada 20. decembrim Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pretendenti varēja sniegt savus piedāvājumus kompaktiekrāvēja piegādei. 22. decembrī iepirkuma komisija U.Lonerta vadībā par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu SIA “Kono”, kas piedāvāja pārdot kompaktiekrāvēju par 74 000 EUR. SIA “Kono” mājas lapā varam pārliecināties, ka uzņēmums sniedz atbilstošu pakalpojumu, kas atbilst iepirkuma konkursa prasībām, nodrošina apkopes servisu.
Tomēr 2022. gada 14. janvārī iepirkumu komisija atcēla savu lēmumu un izbeidza šo iepirkumu. 20. janvārī izsludināja jaunu iepirkumu, kurā ar zemāko cenu nu jau 82 900 EUR uzvarēja SIA “Priedes nami”. Priedes nami mājas lapā redzam, ka tehnikas tirgošana vai serviss nav uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu lokā. Tehniku “Priedes nami” pārdeva JNKU caur SEB līzingu kur arī skaidri redzams, ka Priedes nami pārstāvis ir Ulda Lonerta kabineta biedrs, JNKU darbinieks un bijušais iepirkumu komisijas vadītājs Ēriks Priede.
Būvniecības darbus iespējams veic JNKU darbinieki, bet maksā par to saviem uzņēmumiem
Sadarbībā ar JNKU uzņēmumam “Priedes nami” bijusi ārkārtīgi izdevīga, audzējot jaundibinātā uzņēmuma apgrozījumu 2020. gadā uz EUR 73 184 (EUR 69 959 no tiem saņemti no JKNU un OKSDU) ar EUR 28 473 peļņu un 2021. gadā jau EUR 238 698 ar EUR 89 862 peļņu. Sekojošajos gados pēc Dz. Cāzera un Ē. Priedes atlaišanas no JNKU Priedes nami kopsummā strādājis ar zaudējumiem.
Šādu ārkārtīgi labu peļņu var gūt vai nu mākslīgi sadārdzinot iepirkumus vai arī, ja patiesībā būvniecības darbus veic JNKU darbinieki. JNKU būvniecības sektorā bija 6 darbinieki, taču uzņēmums pastāvīgi izmantoja “Priedes nami” un citu uzņēmumu pakalpojumus nesludinot iepirkumu, bez līguma. Saskaņā ar Stašāna ziņojumu deputātiem, JNKU Būvniecības sektora personāla izmaksas bijušas mākslīgi palielinātas un darbinieki nepildīja JNKU darba uzdevumus.
JNKU nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā, savukārt Ē.Priedes kontrolētie uzņēmumi SIA Priedes Nami un SIA MP Agency – ir. Var secināt, ka tā ir apzināta darbība, lai mākslīgi radītu nepieciešamību JNKU izmantot ārpakalpojumus.
Apzināta nekārtība dokumentos
Tā strādāt var atļauties, ja vadība un grāmatvedība nekontrolē to, ka neviena būvniecības sektora darbu izpilde netiek pienācīgi dokumentēta – līgumi, cenu salīdzinājumi, PNA, vizuāli pierādījumi padarītajiem darbiem. Ziņojumā JNKU un OKSDU grāmatvedības un finanšu pārskatāmības uzskaite raksturota kā nesaprotama un haotiska. Pēc abu uzņēmumu galveno grāmatvežu informācijas visu uzņēmumu sniegto pakalpojumu pašizmaksas un rentabilitātes aprēķinus veicis Dz.Cāzers, attiecīgi ne uzņēmuma grāmatvedība, ne sektoru vadītāji nav bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā, par finanšu situāciju vai pakalpojumu cenām. Ne JNKU, ne OKSDU pamatlīdzekļu uzskaite un inventarizācija netika veikta. Tieši Dzintars Cāzers esot galvenā grāmatveža pēc tam uzņēmuma vadītāja amatā bijis ilggadējs šīs mērķtiecīgās nekārtības veidotājs.
Tomēr par piestādīto rēķinu nepamatotību un rupju nolaidību nevarēja nezināt iepirkuma komisijas priekšsēdētājs U.Lonerts, būvdarbu sektora vadītājs Ē. Priede, ūdenssaimniecības nozares vadītāja A.Krūmiņa un atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas kopšanas vadītajs O.Beņickis.
Savukārt pašvaldības izpilddirektora pienākumos ir uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tā darbības efektivitāti un saimnieciskumu.
Kā teikts Stašāna ziņojumā: “Finanšu kontrole un apstiprinātā budžeta izpildes kontrole nenotiek ne uzņēmumā iekšēji, ne ar pašvaldību (izpilddirektori).”
Izpilddirektore Līga Lonerte un viņas vietnieks Ingus Zālītis bija labi informēti par uzņēmumos notiekošo. Pretrunā ar interešu konflikta un pašvaldības uzņēmumu pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem papildus izpilddirektores algai Lonerte saņēma atalgojumu arī no pārraudzībā esošā uzņēmuma – JNKU.
Kāds patriekts, kāds turpina rosīties turpat, kāds ieperinājies citur
Padomju kolhoza stila saimniekošana, kurā izsaimniekošana notiek visos līmeņos, ir jāatstāj vēstures mēslainē. Ko iesaistītās personas dara pašlaik?
Līga Lonerte bija pašvaldības izpilddirektore no 2018. gada līdz 2024. gada augustā devās ilgstošā prombūtnē, kas sakrita ar brīdi, kad pašvaldībā notika iekšējā izmeklēšana pret viņu par līdzekļu izsaimniekošanu. 2025. gada martā novada pašvaldība pārtrauca darba attiecības ar Lonerti saistībā ar ilgstošo prombūtni. Pašvaldību vēlēšanās Lonerte kandidēja kā otrais numurs Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā Jelgavas novadā, bet neiekļuva domē. Šī gada augustā īsi pirms izpilddirektores Irēnas Škutānes aiziešanas no Jelgavas pilsētas izpilddirektores amata bija mēģinājums Lonertei kā uzticamam partijas cilvēkam sagādāt siltu vietu un uz pavisam īsu brīdi šī persona ar apšaubāmo reputāciju (vairākkārtējiem sodiem no KNAB un izmeklēšanu par līdzekļu izsaimniekošanu) tika uz ielikta par auditori Jelgavas pilsētas pašvaldībā, bet ātri parādījās argumenti Lonertei pamest šo amatu. Līdz ar zemsaviešu atgriešanos pie politiskās varas Jelgavas novadā 2025. gada oktobrī pašvaldība vienojās par mierizlīgumu par Lonertes atlaišanu. Dzirdētas runas, ka Lonerte esot kandidējusi uz izpilddirektora amatu Jelgavas novada pašvaldībā, tā kā var secināt, ka Lonertei joprojām ir nolūki iegūt ietekmīgu amatu valsts pārvaldē.
Uldis Lonerts, ļoti iespējams pateicoties tam, ka sieva bija izpilddirektore, ir saglabājis savu vietu un joprojām darbojas JNKU ar dzīvokļu apsaimniekošanu, ko gan pašlaik zināmā mērā apgrūtina fakts, ka iespējams šī gada martā zaudējis autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā.
Ēriks Priede tika atlaists no JNKU, bet joprojām darbojās komunālo pakalpojumu jomā un ar uzņēmumu “Priedes nami” ļoti aktīvi izvērš darbību namu apsaimniekošanā Jelgavas novadā – Mežciemā, Elejā, Ozolniekos, Glūdā un citur novadā.
Pret Dzintaru Cāzeru 2023. gada maijā tika ierosināts kriminālprocess par iespējamām prettiesiskām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus. Kādā stadijā šobrīd ir šis kriminālprocess nav publiski zināms.
Pēc atlaišanas no JNKU Cāzers tika pieņemts darbā Bauskas pašvaldībā vadīt novada komunālo pakalpojumu uzņēmumu reorganizāciju. Zaudējis pašvaldības vadības uzticību tika atlaists, bet arī šodien turpina rosīties ar iepirkumiem kā iepirkuma komisijas loceklis VSAC Sloka citā zaļzemnieku kontrolētā pašvaldībā – Jūrmalā. Kaut gan pamata ienākumi visticamāk saistīti ar uzņēmumu “Priedes nami”, kurā ir valdes loceklis. Cāzers ir pieteicis savu kandidatūru Ozolnieku pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanām, kas notiks 13. janvārī. Komunikācijā Facebook slēpjas aiz lapas “Jelgavas acs”.
Anita Krūmiņa atlaista no JNKU un no viņas tiesas ceļā atgūti par fiktīviem darbiem samaksāti 5 000 EUR. Līdz ar Cāzera tikšanu Bauskas novada Komunālservisa vadībā, atradusi sev vietu šī uzņēmuma Ūdenssaimniecības daļā. Tāpat Bauskas novada KS vieta atradusies Raimondam Porietim, par kuru Stašāna ziņojumā paustas aizdomas, ka bijis fiktīvi nodarbināts JNKU, jo uzņēmumā neviens bez A. Krūmiņas, kura ar R. Porieti dzīvo vienā adresē, nebija informēts par šādu personu. 2025.gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Bauskas novada domē no Jaunās Vienotības saraksta.
Par Oskara Beņicka pašreizējām gaitām publiski pieejamā informācija ir skopa.
Jelgava - Rīt 